Nu nē. Pusdienas patīkamā sabiedrībā reizi gadā ir ļoti svarīga lieta, kas piešķir nepārtrauktību (manai) dzīvei. Jo agrāk dažādas (un ar dažādiem cilvēkiem) pusdienas, vakariņas, viesības un negaidīti pasākumi bija galvenais dzīves kvalitāti veidojošs papildelements. Un strupceļš vienlaikus. Tādēļ tagad paretam un ar prieku.

Gribēju vispār teikt, ka būtu grūti skumīgi vērot ralliju, ja nu vienīgi tam būtu kādi personīgi ar notiekošo saistīti iemesli. Tā kā var droši apgalvot, ka tas ir pat ĻOTI grūti, tad arī likumsakarīgi, ka savā būtībā bēdīgas sievietes trases malā nav manītas. :)