Čau čau Cibiņ. Jautra diena sanāca.
Iepriekšējā vakarā sanāca kārtot dzīvokli. Kārtošana ievilkās līdz plkst. 3.00 AM, so gulēt atlika stundas četras. Pamodos es "ļoti labā" omā, guļus apģērbos, guļus aizgāju līdz pieturai, gulēju arī tramvajā. Par cik darbs man sākas 8.30 bet veikals atveras 9.00, šī pusstunda ir vissvarīgākā visā dienā. Tad tiek lasīts FHM/Klubs/GQ etc, vai Wanvejā klausīti diski. Šorīt tika klausīts Linkin Park - "Somewhere I Belong Live" reizes 8 pēc kārtas. Ne jau es īpaši fanotu par LP, bet tajā brīdī kaut kā piedūra.
Darbs sākās ar ziņu, ka 4 cilvēku vietā būs tikai 2 - es un viena skuķene, jo pārējās ir slimas .Ok, more fun for me! Jā, fun bija kā nākas, pat pusdienās aiziet nesanāca, ļaužu bija kā biezs. Miegs nāca, bet quick trip uz bufeti pēc kafijas to laboja. Pulkstens pieci, skrienu mājās. Tramvajā, kā vienmēr, jautrība:
Braucu mājās no darba, noguris. Stāvu mierīgs, nevienu neaiztieku. Tramvajs, kā jau pienākas, pilns. Pieturā iekāpj māte ar meitu. Meitai kādi gadi 2 vai 3 - runāt sakarīgi vēl nav iemācījusies. Meita spiedz pilnā kaklā, raud un raujas ārā.
Meita: Glibuu seedeet! Glibuu seedeet!
Māte: Nu tu izbeigsi vienreiz?!!!
Meita: Glibuu seedeet! Glibuu seedeet!
Māte: Nu kas tu veca esi lai sēdētu?
Meita: Jāāā! Es efmu vefa! Es efmu vefa!
Māte: Nu ko tu stāsti! Cik tad tu esi veca?
Meita: Jāāā! Vefa, Vefa esmu, aiiiiiiiii!
Pietura. Daudzi izkāpj, atbrīvojas vietas, bērns kā dzīvnieks ielec vienā no brīvajām. Viss kārtībā? Ka tik ne tā!
Bērns uztaisa skābu ģīmi, nospiež rewind un aiziet.
Meita:: Aiiiiiiii, es efmu vefaaaaaaaa....
Nu vot, patiesība pierādījās vēlreiz. Lai cik jauna sieviete nebūtu, viņai vienmēr liekas, ka viņa ir veca. Āmen.
Mājās negāju viss, bet gan uz gym. Tad 2h kārtīgi pumpēju dzelzi Prodigy albūma Fat of the Land pavadījumā, ko bija atnesis līdzi cīņu biedrs. Sen jau sapratu, ka būtu to visu metis pie malas, ja vien man tik ļoti nepatiktu pats process. Nākamreiz būs jāpaņem līdzi hipijhops, varēs riet līdz.
Mājās vieglas vakariņas pie Interneta, tad zvans no Andreja un aidā uz Centru. Stāvu pie pieturas, štukoju - plkst. 21:45. Kaut kas nav tā. Tramvajs nenāk, varbūt ka nokavēšu? Nope, kaut kas cits. 21:55. Nu nē, kaut kas tai pulkstenī ir, bet nevar saprast kas... AAAAAAAAAAAAAA111111111111111111111111 es jau skrienu pilnos koksos uz veikalu; 22:00 !!!!! Aliņš nopirkts :)
Izdzerts tika krastmalā, izdzerts nē, bet nesteidzīgi iemalkots (1 maza pudele ;) Tālāk būs interesanti:
Es laikam esmu vēl lielāks alnis, nekā pašam liekas - pirmoreiz (?) pabiju Fra#cijā puslīdz skaidrā. OMG! OMG! OMG! Tāds PRITONS! Nez man acis atvērās vai kas, bet bez smaida tagad par to iestādi atcerēties nevaru. Ar nepacietību gaidīju, kad vietējais kontingents (intelektuālais vairākums, ne mazāk) sāks kautiņu From Dusk Till Dawn stilā, bet diemžēl izpalika. Toties pa durvīm ievēlās viens čomiņš, kura seja 100% jau kaut kur bija redzēta. Seko momentāla sarokošanās īstu džigitu garā.
Čomiņš: Tu kaut kur redzēts!
Es: Tu KAUT KUR REDZĒTS!!!
Andrejs pastāstija, ka tas bija bēdīgi slavenais Punduris ar ne mazāk bēdīgi slaveno Vitāliju. Jā, tādos mirkļos ļoti pietrūkst Riharda Batmena klāt ;) Kopumā tas laikam bija vakara hailaits, izņēmot protams to ka mēs ielūdzāmies paši uz Sandas (pareizi jālasa Lauras) izlaidumu VKP (Vef Kultūras Pilī) ar kuru vēl neko nevar zināt, bet tad jau redzēs.
Kopumā bija labi.
Atā atā pagaidām, Cibiņ.