Šodien darbā kolēģe dalījās ar no National Geographic raidījuma pasmeltu informāciju. Nē, es arī agrāk zināju, ka AIDS ir iegūts no pērtiķiem, bet nekad īpaši neaizdomājos, kā tad tieši. Tapēc visu dienu mani vajāja šaušalīgi, detalizēti aprakstīti stāsti par to, kā Gorillu tēviņi kaut kur Matombo džungļos izvaro baltās sievietes. "George of the Jungle" will never be the same.

Pēdējas dienas vispār interesanti - kārtojām veikalu izpārdošanai. Sakārtojām arī, par cik es to visu rakstu, jo mani ātrāk mājās neviens nelaida, pirms netika sakārtots. Kas būs izpārdošanā? Hvz, es, kāmēr kārtoju, lidinājos paralēlajās pasaulēs. Bet kaut kas jau ir.

Kolēģe apslima, nācās pārģērbt sieviešu nodaļā manekenes. Holy crap! Ko tik sievietes sev mugurā nevelk, ja jau pat manekenam bija virsū kādi 10+ apģērba gabali - knapi tiku galā. Pieradis pie savas filozofijas "bikses+krekls+apakšbikses+apavi&zeķes", biju vienkārši šokēts. No otras puses - meitenes, ja jūs vadītos pēc manas ģērbšanās filozofijas, mēs jūs tik ļoti nemīlētu :)

Viens čuvaks stāv pie kases tāds nekāds. Prasu, kas par lietu? Šis atbild, ka grūti - jau 8. dienu svinot Jaunogadu un galu svinībām vēl neredz. Mjā, grūti gan dažiem dzīvē iet, atšķirībā no manis, kurš 3. darbā un aiziet. Novēlēju veiksmi, un lai turās vecais.

Ienaca Otomārs, pabazarējām par šo, par to. Viena interesanta lieta iešāvās prātā. Rīgā dzīvo, rupji runājot, 1 ļimons ar cilvēkiem. Cik daudzus no tiem es pazīstu? Cik daudzus no tiem satieku? Cik daudzus no tiem, ko satieku, vispār gribu satikt? Strādājot Stockmann, paziņas var satikt bariem. Bet triks ir tāds, ka cilvēki, kurus satikt gribētos, pat tā - ĻOTI gribētos, ciemos kā nenāk, tā nenāk. Un, kas vēl interesantāk, tad šos cilvēkus satiec tad, kad vismazāk par tiem domā, vietās, kur vismazāk to gaidi. Un par cik no "nesatiktiem" cilvēkiem man ir palikusi precīzi viena (tā pati), domājams, ka šitais būs Big. HUGE.

Visu ko vēl jau varētu pastāstīt, kas plānots, kas domāts, bet man tā nepatīk. Labāk tad jau tad, kad būs ko rādīt (nē, ne "to" rādīt).

Patiesībā šitais bija domāts neliels ieraksts tāpat vien, "par dzīvi". Par dzīvi sanāca, bet ar lakoniskumu, kā redzams, apveltīts neesmu.
Neko darīt, tāda dzīve.