Pie manis šodien nāca namīpašnieka sens draugs-elektriķis (večuks pa pirmo!), visu vakaru urba sienu un beigās mēs arī nedaudz izjaucām griestus, jo savādāk kaut kādus sūda vadus nevarot aizsniegt. Vārdu sakot - produktīvi pavadījām vakaru. Tiklīdz šis aiziet (un tas, starp citu, bija jau pusvienpadsmitos vakarā), es normāli ieveļos krēslā, Lost.310 jau 85%, berzēju rociņas, kā pēkšņi... KNOCK-KNOCK! Es uzreiz saodu, ka tur atnāca kaut kas nelāgs. Paskatos pa actiņu - tā arī ir! Kaut kāda pilnīgi pietesusies tjotja ar suni. Es prasu:

- "Ko vajag?"
- "Šeit dzīvo Antons?"
- "Nē!"
- "Bet kas šeit dzīvo?"
- "Ko vajag?"
- "Kāds tu rupjš izrādās..."
- "Ko vajag?"
- "Eu nu atver durvis..."
- "Ko vajag?"
- "Eu nu atver..."

Šajā brīdī es atcerējos 2 lietas:
1) Man durvis veras vaļā uz āru
2) To momentu no Full Throttle, kur vajadzēja tikt pie viena veča autodarbnīcā, nospiežot zvana pogu un tad uz durvīm zābaka ikonu
Tomēr, laimīgs par to, ka man pēc elektriķa apciemojuma dzīvoklī deg visas lampiņas, es nolēmu dot suņu sievietei pēdējo iespēju, un, cik vien nikni var, caur durvīm norūcu:

- "Vaļā nevēršu, visu gaišu!"
- "Koa..?"
- "UZ NEREDZĒŠANOS!!!"

Tālāk es sev par lielu prieku redzēju, kā tjotja ar visu suni sākumā izveļas ārā kopīgajā priekšnamā, un tad arī kāpņu telpā un pa durvīm ārā. Diemžēl Antona mistērija tā arī palika neatrisināta, taču... kā gan man viņi visi ir noriebušies! :D