Sekojot tendencei (Pirmdiena, kā nekā) un vispār, "Mammu, es arī gribu būt zvejnieks stilīgs", jāieraksta kāds manam žurnālam netipisks žēlabainais posts... NOT! Bet visu pēc kārtas, burtu būs daudz.


Tiklīdz es nolemju paņemt nelielu atvaļinājumu no nepārtrauktās dzeršanas/tusēšanas/labas laika pavadīšanas (jo, galu galā, viss īstais atvaļinājums nodzīvots kaut kur citur, tikai ne mājās) un, teiksim, pasēdēt mājās, paspēlēt "Baldur's Gate II" vai noskatīties kaut ko no jau tā paprāvās neredzētā kino kaudzītes, tā atkal pilnīgi neplānoti sanāk aizlaist kaut kur dienām uz trijām. Tā šoreiz brauciens uz pierobežas rokkoncertu pārvērtās par braukšanu pie kombains (par kura mītni jau senāk tapa eposs "Ciemos pie Čakstiņa" - proti, neaizbraukt tur vienkārši nav opcija), pa ceļam mēs ar wilkacis iesildījāmies ar visādiem alēniem, tad nāca arī stiprie dzērieni, un vakara nagla - kombains pašbrūvētais alutiņš, kurš garšoja pēc vidēji šķaidīta kvasa, bet nu ielīmēja tā, kā reti kas ielīmē (jeb arī varbūt tapēc, ka mēs izdzērām aptuveni 12L divatā?)! Vārdu sakot, tīri kulturāli pasēdējām svaigā gaisā, pārrunājām visas svarīgākās tēmas (PlayStation 2 vs PC, mūviji, whores, kas ar ko izšķīrās un kapēc), paēdām, ielecām Lielupē nu un tā tālāk, prom no lielpilsētas kņadas. Kickass!

Otra tēma, par kuru es gribu teikt savu vārdu, ir almost visu cilvēku vājais punkts - attiecības ar pretējo dzimumu un viss, kas ar to saistīts ;) Vot man ir tāda sajūta, ka praktiski visas svarīgākās jomas dzīvē ir iekarotas - nauda nāk, kad viņai ir jānāk un vispār nesūdzos, dzīvoju sūdu bedrē - bet tā nav kartona kaste!, pats tipo vesels, ar abām rokām un kājām (nu ok, zobi dažreiz sāp, bet kam tad ne?), draugi varbūt uz abu roku pirkstiem saskaitāmi - toties īsti, senči arī dzīvi un veseli, strādāju principā no 16 gadiem (un ko tik neesmu darījis!), iekarots konsoļu spēļu aprakstu tirgus un tiek puslīdz regulāri apdeitots hardcore-kino blogs, kuru lasa visi 14 hardcore-kino interesenti, no krūts rauju jau sen pusotra sava svara, bet pēc mūļa varbūt neesmu gluži Toms Kukurūzs, taču arī no mērkaķa jau diezgan patālu (atskaitot momentus, kurus es šeit neminēšu ;D). Mēle varbūt brīžiem pārāk gara, taču zobi asi un cik nikns sakodiens! Proti, veiksme seko man itin visā, kam es pieķeros, bet... BET! Privātajā dzīvē kaut kā pavisam neiet, un nevis tādā ziņā, ka melnais periods, bet nu vispār :) Pie tam, kas interesantākais, ja es nedaru neko, tad rezultāts ir tieši tāds pats, kā aktīvi rosoties-plosoties, mīnuss laiks, nauda un nervu šūnas pēdējā gadījumā, bet ieguvumi... diemžēl es tos par "ieguvumiem" nosaukt nekādi nevaru :) Tā lūk, un lai gan es jau paprāvu laiku visas savas neveiksmes privātajā frontē uztveru ar smaidu, nevis stresu, izfunktierējis kur tad īsti ir tas suns aprakts un ko es daru nepareizi, es joprojām neesmu. Varbūt, ka tas arī uz labu - vajag tak vismaz vienu jomu, kura vēl nav iekarota! :D

Tā nu mēs esam pienākuši pie trešā akta, kurā noslēpumainais posta mesedžs kļūst atklāts, bet bise izšauj un trāpa kādam pakaļā. Vārdu sakot, pēdējā laikā lūk šādi te sirsnīgi atpūšoties ar draugiem (skat. pirmo paragrāfu) man rodas tāda ārkārtīgas piepildītības sajūta, kura mirklī aizdziedē visas sirdssāpes, un vismaz uz brīdi man liekas, kāds es tomēr esmu lucky son of a, ka man ir tik labi draugi un ka vispār viss dzīvē ir tik kruta! Jā, skan kaut kā sentimentāli, bet ko tu padarīsi - varbūt es nemaz neesmu tāds sūdabrālis, kā man pašam gribētos. Paldies par uzmanību! :D

ps. Btw, nesen manās rokās nonāca manis jau tā izhaipotās Frenka Millera komiksa "300" (režisē tagad jau patiešām "Naše Vsjo" Zeks Snaiders) materiāls no Comic-Con, filmēts ar mobīlo telefonu izšķirtspējā 100px x 100px, un ļaujiet man mazliet patīzot... tas ir OMFG BBQ un vēl reiz 10, vot kas tas ir!!! Tikai es Jums to nerādīšu, tapēc ka mēs pēc pāris nedēļām to visu kopīgi ievērtēsim, kad Zeks izlauzīsies cauri MPAA un izliks treileri publiskai apskatei kaut kur Apple HD laukos! Stay Tuned!