| par drediem. par to, ka Orange vienmēr spīd saule un pālis. |
[12. Jul 2007|00:06] |
| [ | esmu |
| |  drunk | ] |
| [ | galvā |
| | prāta vētra - spogulīt, spogulīt | ] |
sēdējām Orange un es varēju vēl dzert tālāk, varēju braukt vēl pie Jāņa. bet šādā (psiholoģiskā) stāvoklī es to vienkārši nespēju. man ir tik sūdīi kā sen nav bijis. itkā visi ir savējie un tas ir pozitīvi, bet tai pat laikā - kuš gan ir savējais tad, kad tu ne par ko citu nespēj domāt, kā tikai par vienu cilvēku. skumji diezgan, ka tik ļoti šai brīdī man vajadzīgs atbalsts un tā vienīgā cilvēka, kurš man varētu to sniegt, nav. tagad es saprotu to, ka nav nozīmes meklēt. man tik ļoti ir "piedrāzt visu", bet es nevaru aizmirst.
man riebjas.. man riebjas, ja cilvēki man saka to, ko patiesībā nedomā. es nekad nesaku nopietnas lietas mirkļa iespaidā, bet liekas, ka dažiem ir pohuj, viņi saka visu, kas iešaujas prātā. un beigu beigās sāpīgi ir tam, kuram tas teikts, nevis pašam. man riebjas, ja cilvēki nedomā. man riebjas tā "es", kas biju agrāk. man riebjas tā "es", kas esmu tagad.
tava, tavējā. |
|
|
| |
[12. Jul 2007|00:29] |
|
man ir smagi izrunāt viņa vārdu un visus tos skaistos vārdus, kas saistās ar viņu. labāk ir uzrakstīt to šeit, kur reāli tāpat neviens nejēdz kas ar ko un kādā sakarā. |
|
|
| ;/ |
[12. Jul 2007|10:47] |
|
man tāda nelāga priekšnojauta, ka fonītī būs labs laiks. |
|
|
| un negulēt, ja nāk miegs |
[12. Jul 2007|23:00] |
| [ | esmu |
| |  worried | ] |
| [ | galvā |
| | prāta vētra - miljoniem, miljardiem | ] |
kopš bērnu dienām Dobele ir izmainījusies. aizgāju līdz pilsdrupām, smaga diena bija jāpavada tur. apgūlos tur uz tās mazās "skatuvītes". skatījos debesīs, sāku dziedāt. piecēlos kājās un dziedāju. cilvēki parādījās apkārt, haha. skatījās kā es galīgi traka būtu. nu skumji. tapēc apgūlos atkal un gulēju. mani pamodināja moči - kādi 5 džeki ar močiem piebrauca man klāt. es like: ko? es tikai guļu! nah jūs mani traucējat, brauciet prom. šie kaut ko nomurmināja: narkomāne.. čzf?! okēēj. eju prom. kaut kāds lohs vēl piekoļās, stāv un blenž virsū. es: ko vajag? džeks: tavu telefona numuriņu.. es: ej dirst (un tiešām dusmīgi) džeks: skopule! (lol) es: nē, nopietni - ej dirst.
bet par to visu ir pilnīgi pohuj. point is - viņai ir ļoti sūdīgi. |
|
|