| un negulēt, ja nāk miegs |
[12. Jul 2007|23:00] |
| [ | esmu |
| |  worried | ] |
| [ | galvā |
| | prāta vētra - miljoniem, miljardiem | ] |
kopš bērnu dienām Dobele ir izmainījusies. aizgāju līdz pilsdrupām, smaga diena bija jāpavada tur. apgūlos tur uz tās mazās "skatuvītes". skatījos debesīs, sāku dziedāt. piecēlos kājās un dziedāju. cilvēki parādījās apkārt, haha. skatījās kā es galīgi traka būtu. nu skumji. tapēc apgūlos atkal un gulēju. mani pamodināja moči - kādi 5 džeki ar močiem piebrauca man klāt. es like: ko? es tikai guļu! nah jūs mani traucējat, brauciet prom. šie kaut ko nomurmināja: narkomāne.. čzf?! okēēj. eju prom. kaut kāds lohs vēl piekoļās, stāv un blenž virsū. es: ko vajag? džeks: tavu telefona numuriņu.. es: ej dirst (un tiešām dusmīgi) džeks: skopule! (lol) es: nē, nopietni - ej dirst.
bet par to visu ir pilnīgi pohuj. point is - viņai ir ļoti sūdīgi. |
|
|
