snaiks

Vakardien mani līdz Rīgai atveda ar mašīnu.
Braucām caur Carnikavu.
Nu un kaut kur ap Garciemu pēkšņi atdūrāmies kā pret baltu sienu: dega ceļa mala starp dzelzceļu un ceļu un vējš visus dūmus nesa pāri ceļam. Redzēt galīgi neko nevarēja, tā ka nācās apstāties vien ceļa malā un gaidīt.
Daži drosmīgie tomēr pamēģināja braukt cauri. (laikam veiksmīgi, jo kad mēs vēlāk braucām nevienu ceļa malā palikušo neredzējām) Arī pretī kāds brauca. Daži pamēģināja griezt atpakaļ un iegriezties iekšā pa ceļu no krusta pārdesmit metrus atpakaļ, bet tā kā pēc pāris minūtēm tie izbrauca atpakaļ, nosecinājām, ka tas ir 'tukšs nummurs' un tā mēs tālu netiksim, tā ka nācās tomēr gaidīt, kamēr vējš tos dūmus bikinj izpūtīs.
Kad jau aiz mums bija savākusies paliela rinda, atradās tomēr vēl daži drosminieki, kuri mēģināja braukt cauri, nu un kad jau visa rinda sāka palēnām kustēties, izkustējāmies arī mēs.
Nu tik traki jau tomēr nebija, bet nu pēc tam mašīna bija pilna ar dūmiem, tā ka nācās pēc tam fiksi vērt vaļā logs, lai izpūš salonu.
Ir pāris bildes, tikai te laikam nesanāks ielikt.
Tāds lūk pazhars.

snaiks

Vējš atnesa smaržu no dīķa
Tā kā pēc neļķēm, tā kā pēc līķa.