![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
12:23 pm - izgājšnakt sapņoju par kalniem
un izsapņoju dažendažādas noraušanās iespējas. vikings noraujās no klints pa kreisi, noraujās no klints zem manis. [melodiskai atkāpei, nekādi nevaru iedomāties, ka kāds norautos augšā vai labajā pusē. tad jau vieglāk zupu ēst ar dakšu kreisajā rokā.] drošinu šo caur maziem klints gabaliņiem mēģinu noturēt sēžot uz akmens un spiežot virvi pie zemes. kur krist daudz.
Visbaisāk bija tad, kad vesela sasaite iekrita plaisā un mans leduscirtnis drošināja visus draugus. Es redzēju cirtnīti, bet nekādi nevarēju izdomāt, ko lai dara. Kustēties, nekustēties, kāpt ārā [no plaisas], pielikt papildus virvi.
Pats ar esmu vienreiz norāvies. Likās jau dikti smuki, bet uz mani sakliedza. Atradu i bildīti ar iespējamo maršrutu: 
Kreisajā malā, kur uz kores pie virsotnes sākas ēna. Tur bija tāds jauks ieslīps ledussniedziņš. Pašā apakšā ir vēlviens ezeriņš. [ Vispār šajā ielejā ir 7 mazi un vēl kādi mazāki ezeriņi, attēla kreisajā pusē sākas klints, kurā man patika apcerēt savu niecību. Nuja.]
Tad nu tagad esmu pamodies un skaidrs, ka nekādas drošināšanas tuvākajā laikā nebūs. Velts uztraukums.
Kā Jums vispār iet?