Jo vairāk vēroju cilvēkus, jo vairāk pamanu klusas iecietības. Un klusas neiecietības.
Izvēles mainīt sevi, mainīt citus, un izvēles atgrūst un aprobežoties.
Pēdējā laikā domāju arī par to, cik daudz identitāte ir godīgums atzīt sevi un savu vietu, un cik daudz tā ir nevēlēšanās mainīties un pieņemt ārējo?
Vēl ir interesanti novērot veidus kā cilvēki nonāk pie lēmumiem un slēdzieniem. Tā var būt nejaušība, tā var būt loģika. Var iedvest cita galvā domas tikai tās atkārtojot. Parasti tā ir kombinācija starp emocijām un saprātu. Kad emocionāli pieņem lēmumu un tad ar prātu pamato. Bet ne vienmēr pamato, vai arī tad, kad pamats sāk ļodzīties, tad no prāta atsakās.
Un cik grūti ir dzīvot, ja tā godīgi tie viedokļi patiesībā varbūtīgs un balstīti uz nepilnīgu steigā sagrābstītu informāciju. Tā negodīgi ļaujoties dabai ir daudz vieglāk.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |