Avīzē 'ir' sāku lasīt par Lietuvas premjeru un raksta vidū rindkopa par velosipēdistiem, kas ir aplama un amorāla. Sapīku. Pēc nākamās pārtraucu lasīt. Itkā tapēc, ka au
toram nevar ticēt. Bet varbūt tomēr, jo apvainojos uz to kretīnu. :-) (kolektīvu)
Pēc velobraukšanas spriežu par savas nervu sistēmas stabilitātes pieaugumu. Piemēram, ja man autovadītājs tumsā uz slapja asfalta nogriež ceļu, veic kādu nelegālu un bīstamu manevru. Pirms 10 gadiem es ķēru ciet, situ pa seju vai vismaz spoguli. Pieciem - rādīju dūri un runāju krieviski. Tagad nobremzēju, pasmaidu un pēc mirkļa aizmirstu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |