Šodien pirmoreiz nožēloju, ka Hilarija Klintone šogad nekļūs par ASV prezidentu. Ne jau, ka viņa man patīk, bet tapēc, ka tagadējā izvēle vēlētājiem ir starp sūdīgs un drausmīgs. Obamas/Baidena pāris ir krietni labāks, bet cik grūti būt labākam par Makkeinu/Peilinu, kas pat Bušam/Čeinijam liek izskatīties pēc sakarīgiem, labsirdīgiem intelektuāļiem?
Lieta tā, ka, lai tiktu pie varas, ir japielabinās lielākai daļai vēlētāju un attiecīgi uzvar tas, kas ir lielākā viduvējība, vai vēlāms nedaudz trulāks par viduvējību, bet smukāks un enerģiskāks. Es neesmu mērķauditorija.
Ja es būtu vēlētājs, es skatītos uz lielākajām problēmām valstī un kādas ir kandidātu iestrādnes un mērķi.
Izlaidīšu nākotnes laika apstākļu briesmas un nākotnes ēdiena trūkumu, nemaz nesagaidu, ka kāda valdība tuvākā laikā varēs vai risinās šo jautājumu. Tāpat arī ekoloģiskā katastrofa, kas mums tuvojas ir pārāk liels kumoss jebkurai valdībai, kas ievēlēta uz īsu laiku risināt galvenokārt sabiedrības nomierināšanas un savējo mantrausības problēmas.
Man ir piecu problēmu sarakstiņš, ko ASV valdībai būtu jārisina savā valstī. (sakārtojums nav tik būtisks)
1) Ekonomika/nabadzība. ASV pēdējo dekāžu laikā ir nonākusi tik tālu, ka tās galvenais eksports ir finansu produkti, tā neko daudz neražo un cilvēki dzīvo uz parāda un māju cenām ir nežēlīga inflācija. Attiecīgi patlaban ir ziepes un ir daudzi varianti, kā šīs ziepes nākotnē kļūs dziļākas. Atkarība no naftas, atkarība no preču ražotājiem ārzemēs, atkarība no tām pašām finansēm ārzemēs. Raugoties ārpus makroekonomikas, vidējais amerikānis kļūst nabadzīgāks, ir ieslīdzis parādos un alkatīgā/cerīgā psīhe ir neadekvāta iespējām.
2) Izglītība vai tās trūkums. Vispārējā izglītība kļūst aizvien vājāka, skolotāju situācija sliktāka, mācībkāro un sekmīgo galvgalā ir āzieši un daļa balto, bet tas ir mazākums. Augstākā izglītība ir ļoti dārga un praktiski daudzām profesijām tas ir slogs, kas prasīs daudzus daudzus gadus, lai atmaksātu. Vecākiem nav laika bērniem. Nezinu vai tas iederas pie šīs tēmas, bet man liekas būtiski.
3) Veselība vai tās trūkums. Lielākā daļa ļaužu nevar atļauties slimot, tie vienkārši neslimo. Tie, kas var atļauties, manuprāt, saņem zemas kvalitātes pakalpojumus, jo medicīnas iestāžu galvenā interese ir nopelnīt, un ārstniecība ir sekundāra. Neesmu drošs vai mans novērtējums ir objektīvs, bet tā tas ir bijis visos ~7 gadījumos, kad esmu devies pie ārstiem, un tagad esmu pārtraucis to darīt. Tomēr kopējā veselība uzlabojas, tas nozīmē, ka cilvēki dzīvo ilgāk un attiecīgi ir ilgāks laiks, kad tie ir veci un ir nepieciešama aprūpe un ārstniecība.
Patreizējā sistēma to nespēj risināt. Šī gan nav ASV specifiska problēma, bet Japāna un Eiropa tai ir pievērsusies gadu desmitus agrāk.
4) Rijība jeb slikta ēdiena pārbagātība. Situācija ir drausmīga. Kaut arī Savienotās Valstīs ir daudz cilvēku, kas dzīvo no pārtikas taloniem, jo citādi nevarētu atļauties paēst, augstāk minētais pārtikas trūkums vēl nav klāt. Problēma ir tā, ka lētais un "garšīgais" ēdiens ir neveselīgs un tā apēstie daudzumi neadekvāti metabolisma spējai to pārstrādāt. Izmantošu datus no žurnāla "Time", jo subjektīvi es svinu katru mēnesi, kad redzu kādu skaistu sievieti ārpus universitāšu pilsētiņām un kas ir vecāka par 18 gadiem.
Divām trešdaļām amerikāņu ir liekais svars, trešdaļa bērnu ir pārāk resni. Tas vēl nav nekas. Es nezinu, kā pārtulkot vārdu obese, rijība diez vai ir īstais termins, kaut arī nav nekāds brīnums, ka latviešu valodā trūkst terminu ekstrēmai ļumēšanai. Obesity ir tad, kad lielais liekais svars rada veselības problēmas un tagad tā ir 20% bērnu vecumā no 6-11 gadiem. Piecpadsmit gadu vecumā bērniem sāk konstatēt diabētu un "eksperti paredz, ka šī būs pirmā paaudze, kas dzīvos īsāku laiku nekā to vecāki". (Tie, kas izlasīja tik tālu pamanīs, ka augstāk man ir pretrunīgs pareģojums, bet tas tā.) Nezinu vai tās ir labas ziņas, bet dati arī liecina, ka bērnu rijība ir sasniegusi plato, nav skaidrs kapēc. Vārdu sakot, nākotnē lielai daļai šo bērnu būs diabēts (~50%), sirds slimības, tie nevarēs aktīvi strādāt un tas uzkraus vēl lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai.
5) Ārpolitika. Nākotnē tās nozīme palielināsies. Jau šī krīze parādīja, cik globālas ir naudas plūsmas, kā arī ASV ekonomika ir aizvien ciešāk saistīta ar ārvalstīm. Izolacionisms ir pagātne, bet kultūra še vēl nav tam gatava. ASV patlaban ir okupējusi un karo Afganistānā un Irākā. Tas pumpē no valsts ārā milzīgus līdzekļus, grauj reputāciju un veicina civilo brīvību ierobežošanu iekšzemē. Karš pret Taliban Afganistānā tiks zaudēts tuvāko gadu laikā, ko tas nozīmēs, es nezinu. Attiecības ar valstīm citos un tai pašā kontinentā vairs nav tādas, kā agrāk, bet pasliktinājušās.
No šiem jautājumiem Hilarija Klintone daudzus gadus darbojās izglītības un veselības aprūpes lauciņā. Baidenam rūp izglītība, ārlietas un Makkeinam rūp karš. Peilinai rūp pumpēt naftu un, kas rūp Obamam, es nezinu; es zinu, ka gribētu spēlēt basketbolu, kopā ar viņu, bet tas nav gluži tas, kas būtu jādara valsts izpildītājvaras vadītājam.
Tādas ir manas, pasīvā novērotāja domas, īpaši ziņām neesmu sekojis un pētījumus veicis. Deru, ka ir citādi viedokļi. :)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |