visu laiku bija licies, ka var braukt ar savai sirdsapziņai pārāk dārgu mašīnu. vai pārāk lielu. bet ir arī ienākumiem pārāk dārgas mašīnas. ir cilvēki, kas maksā par mašīnas līzingu vairāk nekā par īri un ir tādi, kas trīc un dreb par savu autiņu, ka tik nav saskrāpēts. tātad brauc ar auto, ko nevar atļauties.
šodien gāju pāri ielai un tur kolēģis savā (nepārāk glaunajā) autiņā veica pagriezienu. brauca lēnu, es piegāju un pieklauvēju pie aizmugurējā stikla. sieva (kolēģa) norullēja logu un parādīja man vidējo pirkstu. es pasmējos sejā. un saņēmu brāzienu no savas pavadones, ka tā nedrīkst uzvesties, atraušos pa galvu. smējos arī pēc 3 minūtēm, kad kolēģis mani atrada ēdnīcā un atvainojās sievas vietā, viņai esot kauns. man gan nav skaidrs, kas viņas galvā notiek. es neatvainotos.
iespēja ir, ka šajā valstī mani nošaus. vai nu nejauši, vai tapēc, ka sameklēšu kašķi nepareizā vietā ar nepareizo cilvēku. pagaidām smejos.
pagājšnedēļ slimoju un no muskuļu sāpes no slimības pārgāja muskuļu sāpēs no gulēšanas. izdomāju piecelties un uzprogrammēt savam ipodam pleieri, lai varu no tā atskaņot mūziku. izrādās uz jaunākām paaudzēm linuxu uzlikt nevar. dzelžos šifrēšana. gāju atpakaļ gulēt.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |