šodien arī māksla mani mulsina. biju sniegavīrus skatīties. pēc 3/4 vajadzēja apstāties, jo sniegavīri ar tādām stiprām psihopātiskām personībām un dzejoļi tiem blakus tādi mēģinājumi kautkur tumsā taustīties un tam apkārt tāda puskaila estētika, kas vēlvairāk kontrastē; tā tāda nekomerciāla izstāde; iedeva grāmatu.
un tad kaķīti burkā gāju skatīties; tā tāda komerciāla izstāde, kur jālasa anotācija. atradu vietu, kur var stāvēt un skatīties uz citu apaviem un kājām tā tuvutuvu un redzēt visu, kas uz grīdas un nedaudz augstāk; iedeva bombongas. (ā atcerējos iepriekšējā izstāde sākās ar anotāciju. laikam tik daudz izstāžu anotācijas mūžā neesmu redzējis).
un tad kad domāju, ka esmu ticis cauri sveikā (ar satricinātu sirdi), tad man priekšā parādījās sievietes mugura un balss, kas skaļi stāstīja kā viņai iet un neiet. tā māksloti un ļoti aizraujoši. nesapratu vai smieties vai iet prom vai domāt, ka tā ir māksla un tad mani aizveda prom.
vēl man pēdējā laikā nākas balansēt, lai neuzrautos uz kašķa ar netradicionālo orientāciju aktīvistiem un to pretiniekiem. gan politisko, gan seksuālo, gan vēlkautko. brīnos no vienaspuses un advocatus diabolii no otras. labi, ka esmu labsirdīgs un smaidīgs, a to kāds atrautos pa nierēm.
vārdsakot paaugstināts jūtīgums odnako.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |