Par mūziku. Par to, kas skan galvā. Katru reizi, kad es spēlēju kautko vienkāršu - slēdzās nost ārpasaules uztvere. Nav nekāds brīnums - tiek močīts pa taisno uz dzirdes aparātiem smadzenēs. Kad nāk kas sarežģītāks: vairāki instumenti vai soliņš, tā paātrinās sirdsdarbība un nobrūk. Tā itkā procesors nevilktu. Izlietu ūdeni nesasmelsi.
Un tas ir kautkā savādāk nekā improvizējot. Pirms improvizēšanas izveidojās spēcīgs pamatmotīvu vilnis. Ja kas nobrūk, atliek tikai atsēsties atpakaļ apkārtējā skaņā.
To es nesaprotu. Kas tur iekšā notiek?
Un vēl es esmu ievērojis, ka tiem, kas ir mācījušies kondženē, improvizēt ir grūtāk.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |