10:43 am - mans dievs ir kā emocionāls micēlijs
It kā ir visur, bet var arī vietām nebūt.
Tas visu saista un ietekmē, bet atstāj arī ļoti daudz vietas ilūzijām par brīvo gribu.
Tas ir kā viens organisms, bet tomēr ir šķetināms atsevišķos pavedienos, kas savstarpēji ir sveši.
Kas mani pārsteidza, ka tas tik viegli deva vietu abstrakcijai. Es gara acīm redzēju/vizualizēju konceptus, ko nekad neesmu manījis iemiesojoties. Nez vai iespējams uztvert abstrakcijas arī kā skaņu, krāsu, garšu?
Kas mani nepārsteidza, ka jau ir izveidojušies alternatīvie kulti. Piemēram, "myofascial release" cienītāji. Latviski būtu - saišu atlaidēji? Cilvēkiem vajag rituālus un taustāmas darbības, lai sajustu dieva nežēlīgo klātbūtni. Nu, ja vajag, tad vajag.