Piedošan, ka es te atkal ar saviem gēniem iejaucos, bet man tāds periods.
Īsais komentārs: trauksmes sajūtām ne vienmēr ir psiholoģisks, bet iespējams tīri bioloģisks pamats un reizēm tas ir redzams DNS
Garais: tā kā esmu uzsēdusies uz sava atšifrētā DNS, tad saprotams, paskatījos, kas tur parādās saistībā ar neirotransmiteriem. Tad nu izrādās, ka man, piemēram, ir tāds gēnu variants, pie kura ir paaugstināta metilācijas enzīmu aktivitāte, kas nozīmē, ka viņi saražo visai lielu daudzumu brīvo metilgrupu, un reakciju ķēdītes rezultātā saražo pārspīlēti daudz dopamīna ( iespējams arī epinefrīnu un norepinefrīnu). Pārāk daudz dopamīna = trauksme. Pozitīvā puse ir, ka pie pozitīvām pieredzēm ir spēcīgs dabiskais "high" :) Un tad lietas sarežģī tas, šie pāraktīvie enzīmi "apēd" pārāk daudz B12 vitamīna (jo vienā no formām tas ir metilgupu donors), bet tas ir vajadzīgs arī citiem procesiem. Tad nu it kā būtu papildus jālieto B12, bet, ja lietoju to formu, kurai metilgrupa, un kas ir standarts B vitamīnu tabletēs, tas tikai var izraisīt lielāku trauksmes risku. Bet B12 kā reiz iesaka lietot, gan pie trauksmes, gan depresijas... manā gadījumā tā var problēmu padarīt tikai lielāku un galīgi iebraukt auzās. Tas, protams, tikai viens individuāls piemērs, bet, ja nav psiholoģisku cēloņu un mistika nepalīdz... varbūt pie vainas ir vecā labā bioloģija.