Diskomforts kā pavadošā emocija nav obligāts, skeptiķis vienkārši neļaujas ierīvēt neko jaunu sev zem deguna, bet ja tomēr notiek ne tā kā viņa prātā paredzēts, tad noburkšķ, ka izņēmumi apstiprina likumus. Savā ziņā skeptiķa diskomforts ir mērens un nepārtraukts, bet ierasts un reizē panesams kā novalkātas čības - aizvien pārsvarā noderīgs, bet nesniedz nekāda prieka.