:) Tu varētu ieviest kaut kādu kalnu sarakstiņu ar visiem mēģinājumiem, savādāk grūti izsekot. Nopietni.
Attieksme,protams, prātīga.
Es mēdzu riskēt par daudz- mani vēl nekas nav piespiedis griezties atpakaļ. Tikai tad, kad nāves tuvums sāk vēdīt, nāk domas par situācijas absurdumu... tomēr vienmēr esmu kaut kā izkūlusies.
Tajā pašā laikā jau divi no maniem alpīnisma treniņu biedriem ir gājuši bojā, abi jaunāki par mani.
Riska uztvere ir interesanta tēma.