Rupjā sāls. Andris Saulītis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, November 12th, 2008
| Time |
Event |
| 10:43a |
Gāju Teorijai uz zooveikalu pēc jauna pildījuma tualetei un pa ceļam pie ziedu veikala pamanīju uz zemes nokritušus skaisti vienu uz otra velosipēda cimdus. Nu tieši tādus, kādus pagājušajā nedēļā par 25 latiem redzēju ZZK veikalā!! Tikai mazliet jau lietoti, bet nekas, būtu tikai jāizmazgā un lieta darīta. Apkārt arī neviena riteņbraucēja nebija. Bet tad domāju - nu kur tad es tos ielikšu un kā tad nu tagad es iešu uz veikalu ar tiem. Pacēlu un noliku tos uz blakus esošās mājas mūra sienas. Izdomāju - ja nākšu atpakaļ un tie vēl tur stāvēs (šajā mirklī es jau sāku domāt, vai tie būtu jāmazgā kopā ar krāsaino veļu vai arī jānes uz ķīmisko tīrītavu), tad paņemšu tos un skriešu uz Ģertrūdes valstību.
Pēc 5 min nākot atpakaļ, cimdi bija pazuduši. Vīrietis pretējā ielas pusē turpināja gaidīt trolejbusu. | | 3:18p |
Atguvu riteni (lasi - ZZK iegādājos visu, kas tika nosperts). Niknumu arī. | | 6:23p |
Satiku savu pirmo klases audzinātāju. Vienmēr esmu apbrīnojis, kā viņa spēj uz ielas atpazīt visus mūs, kaut gan nu jau var droši teikt - tas bija tik sen, kad viņa mūs audzināja no 1. līdz 4. klasītei.
Un nekad arī viņa nepaies garām ar vienkāršu "sveiki", kaut gan viņas vecums ne tuvu nav tantēm, ar kurām mājās neviens nerunā.
Tagad viņa vairs 3. vidusskolā nestrādā, tepat Abrenes ielā. Bērni esot briesmīgi un neaudzināti, hiperaktivitāti viņa nosauca par vienkārši neaudzināšanu. Piekrita, ka bērniem vienmēr būs laiks, bet arī nespēja man sniegt mierinājumu uz manu satraukumu, ka neskaitāmus gadus ik pa laikam redzu mūsu gruzīnu klasesbiedru Juri (ar kuru sēdējām vienā solā) sapņos, bet nekur neredzu viņu un neko neesmu par viņu dzirdējis.
Janvārī būšot skolas salidojums. Pagasta skolās mācījušies, lūdzu, nesmejieties, bet Rīgā salidojumi notiek tādās vietās - manējais atkal būs Ķīpsalas izstāžu centrā. |
|