Rupjā sāls. Andris Saulītis' Journal

Ģenerēt idejas!
Nē, nu tas jau ir skaidrs, ka dzīvē daudz kas ir lieks, bet, kad no mašīnas izkrīt ģenerators, tad es jau sāku brīnīties, kā mašīna bez tik milzīgas detaļas var dzīvot vēl kādas 8 stundas. Bet var. Šoks bija liels un ļāvu meitenēm priecāties un neteicu, ka zona man bija, lai kādu sazvanītu un pajautātu, kas tas par metāla gabalu ar propelleru sānos, tikai bratānam

raisham kā vienmēr zonas brīvdienās praktiski nekad nav. Viņš ir gaisā.

Vēl liels prieks, ka esmu atgriezies uz zemes, jo biju pierobežas joslā un skatīju dzīvotmākslu, tāpat arī prieks par palīdzību draugiem, kur gan apraku arī nelielu suni, redzēs vai viņi un Inta pamanīs. Un interesanti, ka iepriekšējā dienā mani nolamā, ka es neko nesaprotu no fotomākslas, kompozīcijas veidošanas un normāla kadra (pilnīgi pelnīti, bet nebiju domājis, ka ar tik tālejošām sekām), bet pēc 24 stundām pajautā, vai es neesmu fotoblog.lv. Man tic.

Mājās, kur vēl joprojām manā istabā nav īpaši mājīgi, sagaidīja nelaipni - pārprata, nievāja un beigās vēl uzcepa pelmeņus un ne nieka neiedeva. Bet, ja zvanīs Džei Dī un lamāsies, teikšu viņam to, ko izdomāju vēl pirms divām nedēļām, bet nav izdevies pateikt - "Ja maksā tik lielu naudu, tad vajag daudz laika, lai to iztērētu! Tāpēc neko arī neesmu izdarījis."