Čomskim ir jēdziens “Orvela problēma”, kas runā par to, kā it kā informācijas laikmetā var nezināt to, kas ir acu priekšā, un pretstats tai ir “Platona problēma”, kas jautā, kā cilvēki tomēr spēj tik daudz zināt un saprast.Čomska atbilde uz Orvela problēmu ir mediju propaganda: mediji atlasa un iepazīstina ar informāciju, balstoties uz neizteiktiem fona pieņēmumiem, un cilvēki sliecas dot priekšroku pazīstamajam. Pietiekami svešādas domas pat netiek izsvērtas, un tās var tikt uztvertas kā draudīgas. Tas atgādināja, kā Irākas kara sākumā “Dienā” bija izvērsums ar lielu infografiku par Sadama masu iznīcināšanas ieročiem, un cik pārliecinoši tas likās. Es nebūtu varējis īpaši saprast protestētājus pret karu, bet, patinot laiku uz priekšu, ir grūti pieņemt, ka Bušs un it īpaši Čenijs nav aiz restēm, un ka Bušs savu tēlu pat ir reabilitējis, jo viņu un neokonservatīvo kopumā noziedzības un nekompetences posts ir tieši jūtams vēl šodien, piemēram, notiekošajā uz Grieķijas robežas. Tādas frāzes kā “režīma propaganda” parasti pataupa par vietām kā Sadama Irāka, bet ir globāls režīms ar ASV priekšgalā, kura propagandā visi peldas. Parasti par to runā un domā “parastie” disidenti kā Čomskis un citi, kas, piemēram, izjūt iekārtas pretrunas un nepatiesības uz savas ādas, bet C-19 nozīmē, ka disidentu būs daudz vairāk. Bonus Čomskis par centristiem: |