Nacisma vēsturnieks par to, kā Pītersons būtībā atmazgā Hitleru un nacismu
Piemēram, Pītersons atkārto pašu fašistu izplatīto mītu par fašismu kā efektīvu un kārtīgu sabiedrības organizācijas veidu, lai gan īstenībā tas ir pretēji
Pītersons noniecina rasu pārākuma un tīrības ideoloģijas lomu nacistu noziegumos, aizvietojot ideoloģiju vienkārši ar fizisku nepatiku. Tas ir bīstami, jo traucē vilkt paralēles ar līdzīgu galēji labējo domu citos laikos un mūsdienās, un tāpēc piesedz to
Pītersons mazina un noliedz Hitlera tiešo personisko lomu holokausta īstenošanā, tā vietā runājot par to, ka Hitlers esot sekojis tautas gribai
Pītersons izliekas arī, ka holokaustā vainojams būtu lielais vairums vāciešu nevis fanātisku nacistu minoritāte, un ignorē iekšējo pretestību nacistiem Vācijā
No nacistu propagandas aizgūtā kultūrmarksisma sazvērestība gan Pītersonam rēgojas visur, un kreiso režīmu noziegumi tiek pilnībā norakstīti uz kreiso ideoloģiju
Tam ir nozīme, jo Pītersons pēdējā laikā ir mazāk uzmanības centrā, bet joprojām ir viens no nozīmīgākajiem tēliem, kas it kā intelektuāli leģitimē labējo domu
|