Iedomājieties situāciju, ka pastāv visā pasaulē valdoša ideoloģija, kurā cilvēki peldas, tempj tās pieņēmumus, un daļa no šiem pieņēmumiem ir neatzīt savu ideoloģiskumu. Agrāk bija divas superlielvaras ar konkurējošām ideoloģijām, tāpēc jautājums par ideoloģiju pacēlās tās pretstatot, bet pēc aukstā kara palika tikai viena, un tā savu uzvaru pamatīgi propagandēja kā pierādījumu, ka uzvara pierāda to kā vienīgo dzīvotspējīgo, par spīti kliedzošajiem trūkumiem. Tikmēr, ja vēlas teikt, ka ir iespējamas alternatīvas, kas nebūtu ne esošā, ne zaudējusī iekārta, tas runā pretī abu šo iekārtu milzu propagandai, un tu esi disidents gan esošajā iekārtā, gan būtu bijis tās bijušajā ienaidniekā.