|
Sep. 26th, 2010|07:20 pm |
|
par citu tematu, pat ingmārs bija aizmirsis, bet santa man pa īstam iepatikās uzreiz pirmajā dienā. mēs un artis un ingmārs beigās naktī kaut ko dauzījāmies pa vecrīgas ielām, un es vienkārši pēkšņi vairs nevarēju un noskrēju kaut kādā ārprātā neapstājoties līdz vefa tiltam, un tālāk līdz alfas mājām gāju pusskriešus. man bija visi mati sejā, artis gabalu mina uz papēžiem, un tad zvanījās telefons, jo es neko nepateicu. pretīnācēji arī izskatijās tramīgi. pati santa tādas lietas uzskata par glaimiem, bet beigās tā vienkārši ir, ka pareizais vārds viņai ir "aburoš". mana problēma savukārt ir komplexi. otrajā reizē es kaut ko pārāk dauzījos un atkal sajutos šmekains, un citi šoreiz jau gaidīja, ka es varētu skriet, tāpēc es gribēju izmantot satiksmi, lai aizbēgtu, un gandrīz paklupu priekšā mašīnām, un artis dzinās un sauca, lai garāmgājēji mani turot. beigās viņš ar agnesi mani noķēra, un es vnk izlūdzos, lai atlaiž. to visu, protams, nevar nošķirt no aplinkus koļīšanas, bet es pats zinu, cik tas ir arī platoniski, vai tīri, vai kā to grib saukt. tagad drīz būs pagājis gads, un es ne pēc kā neesmu pārdomājis. |
|