|
Mar. 17th, 2010|02:41 am |
atlasīju tpk rindiņas, kas satur ciparus vārdos. es to nedarīju ar rokām, bet tās droši vien nav visas. interesanti ir tas, ka es ievēroju tikai vienu gadījumu, kur vārdi abos dokumentos pārklājas ("Vo1fa"). vēl interesanti ir, ka salīdzinoši bieži cipari ir īpašvārdos un ar atstarpēm izceltajos vārdos, jo tā ir vēl viena ocr pazīme.
Rolavs: - TĪRA PRATA ANT1N0MIJAS
- es šeit minēšu slaveno Vo1fu
- Leibnics inte1ektua1izēja parādības
- dvēseli (anima) un kā animā1itātes pamatu
- tas būtu substanci-ā1itātes jēdziens
- Bezga1īgs ir lielums
- šī eksistence nav pieejama jūsu empīriskajam jēdzienam un ir par 1ie1u
- Zēnonu no E1eas, kas bija smalks dialektiķis, jau Platons gaužām nopēla kā pārgalvīgu sofistu
- Patvaļa ir, proti, tīri dzīvnieciska (arbitrium brutum), ja to var noteikt tikai jutekliskas dziņas, t. i. Pato1oģiski.
- Cedlics (Zed1itz) veltījumā.
- G a l i 1 e j s sāka ritināt lejup pa slīpu plāksni savas bumbas
- Š t ā 1 s pārvērta metālus kaļķī
- mums būs jāseko citreiz slavenā V o 1 f a
- nevar ņemt ļaunā krietnajam B e r k 1 i j a m
- uzskate nekad nevar būt citāda, ka j u t e k 1 i s k a
- V i s p ā r ī g a i, bet t ī r a i 1 o ģ i k a i tā tad ir darīšana vienīgi ar aprioriem principiem
- vai arī no tam, ka es c ē 1 o ņ a jēdzienu saistu ar substances jēdzienu
- jābūt dotam a priori jau 1 ī d z ar šīm uzskatēm
- eksistē katrā 1 a i k ā
- viss, kas pārmainās, ir p a 1 i e k o š s
- s o 1 i d i t ā t e tās empīriskā uzskatē
- tātad arī s a 1 i k t ī b u
- tā nebūtu tā tad r a c i o n ā 1 a psiholoģija.
- II. n o d a 1 a. Tīrā prāta antinomija
- nedz nelīdzīgs nevienai citai 1 i e t a i
- prāta r e g u 1 a t ī v u principu
- r ē g u 1 ā t ī v i pamatlikumi
- ārpus p a s a u 1 e s
- Z u 1 c e r s
- cilvēki ne tikai c i v ī 1 i z ē j ā s, bet arī pamazām zināmā mērā m o r ā 1 i z ē j ā s
- Tādēļ tam, kas, īsti sakot, iemācījies kādu filozofijas sistēmu, piem. V o 1 f a sistēmu
- transcendentālās filozofijas un tīrā prāta f i z i o 1 o ģ i j a s
- līdz ar to, kā. saka, d u ā 1 i s t s
- Zulcers (S u 1 z e r).
Kūlis: - Bija laiks, kad metafiziku sauca par visu zinātņu kara1ieni
- modo maxima rerum, tot generis natisque potens – nunc trahor exul, inops (0vīdijs. Metamorfozes)
- īstenībā šo ģenea1oģiju tai piedēvēja kļūdaini
- priekšmets nevar būt viena1dzīgs cilvēka dabai
- viņš apgalvo, ka pierādījis dvēse1es vienkāršo dabu vai pasaules pirmsākuma nepieciešamību
- Tikai ar šādu kritiku var nogriezt sakni materiālismam, fatā1ismam, ateismam, brīvdomīgai neticībai, jūsmošanai un māņticībai, kas var būt visnotaļ kaitīga, beidzot arī ideā1ismam un skepticismam, kas bīstami gan vairāk skolām un diezin vai var izplatīties publikā.
- vēlākā laikā Štā1s pārvērta metālus kaļķī
- mums būs jāseko slavenā Vo1fa – lielākā starp visiem dogmatiskajiem filosofiem – stingrajai metodei
- abso1ūti neatkarīgas no jebkuras pieredzes
- Tāpat P1atons atstāja juteklisko pasauli
- Pirmajā gadījumā es spriedumu saucu par ana1ītisku, otrajā – par sintētisku.
- Es saucu par transcendentā1u jebkuru izziņu
- Vispārīgā loģika kā iedomāts organons saucas dia1ektika.
- Prīst1ijam, kas paļaujas tikai uz prāta empīriskā lietojuma pamatprincipiem
- cilvēki ne tikai civi1izējās, bet arī pamazām zināmā mērā mora1izējās
- tikai jutekliskas dziņas, t i., pato1oģiski
- iegūt priekšstatus tādā veidā, kādā priekšmeti uz mums iedarbojas, saucas jutek1ība
- izo1ēsim juteklību,
- mūsu iztirzājumi māca telpas rea1itāti
- telpas idea1itāti attiecībā uz lietām
- visas eksistējošās lietas tiktu iznīcinātas, tad nevar pārmest krietnajam Berk1ijam
|
|