|
Nov. 27th, 2009|03:04 pm |
visādas zīmīgās lietas sapnī par atbildību, traģēdijām un, kā parasti, par varmācību. nevaru to pierakstīt, jo kaut kādi čati midžinās vislaik
tur bija vēl kaut kas, bet pēdējais sapnis sākās ar to, ka agnese pārvācās un dalīja lietas, un viņas mammai vajadzēja kaut ko pārprogrammēt. izrādījās, ka tie ir zābaki, jo krutākie paliek pie aiwara. es pacēlu savus "wtf" sentimentus, ka nemaz nezināju, ka kāds programmē zābakus, un ka nezinu, vai to prastu. tad man parādīja, ka tiem aizmugurē katram ir divas (party?) lampiņas, un ka tām laikam ir jāmidžinās tāpat kā vecajiem. paši par sevi tie bija balti ādas stulmzābaki, ar kuriem varētu iet uz esīti
tas notika manās vecajās mājās, un tad kaut kādā sakarā pagalmā uzradās aiwars un iņam kaut ko arī no manis vajadzēja, un beidzās ar to, ka es viņu pavadīju uz slimnīcu. viņš atklāja, ka viņam ir vēzis, un es centos pieklājīgi pajautāt, kādas ir izredzes, un viņš bija īmo un sēdēja uz grīdas, asarām plūstot. pēc tam es kaut kā iemaldījos citā stāvā, kur bija visādi deformēti cilvēki un bērni a la džozefs meriks. man parasti sapņos ir milzīgas, vecas ēkas, un šī arī bija tāda. es kaut ko ietusēju pat to stāvu, un beigās tā vieta palika par skolu un es nonācu klasē. tur es sēdēju ar kaut kādām vecenēm (skolas nosaukums jebkurai meitenei), kas bija baigi pretīmnākošās un komunicēja. man dabīg nebija ne mājsdarbu, ne kā, un iņas sāka mani nedaudz nosodīt, ka es taisos bastot pēdējās trīs stundas. tāda nostaļģija. tad es aizgāju uz sporta laukumu, un īsti nesaprotu, kas tur notika. kaut kāda paresna vecene (šoreiz īsta) raka smiltis priekš sava bērna smilškastes, un ik pa brīdim no skolas to nāca skatīties tas bērns, kas izstījās daunīgi (apm. šādi, bilde via inmārs, viņam tādas interesē), tikai pāris gadus vecāks un lēnāks, bez čirkainiem matiem. viņa to darīja ļoti ilgi un vēlāk raka ciet izrakto ar smiltīm no visa laukuma, lai nejūt zudumu
atceros vēl pārsteidzoši daudz, par citām lielām ēkām, cilvēkiem, kam no manis vajadzēja lietas; gaiļiem, kas sāka nejēdzīgus konfliktus, un es vienam ļoti darīju pāri; braukšanu ar slidām un slīdēšanu sāniski (dzīvē grūti izdarāms); jokiem, cilvēkiem utt.
37,4 rīts |
|
