|
Nov. 13th, 2009|01:26 am |
~6-7 esmu augšā, lai pabeigtu projektu. otrā neizgulēšanās nakts
~10 pieturā daudz kraukļu
kaut kāda nevainība ir zudusi, jo vakar un aizvakar man nebija plāna neko rakstīt, bet tagad domu vagoni apzināti seko cits citam līdz es pamatoju, ka man varētu patikt kaut vai kreacionisti, ja slimība būtu pietiekami ielaista. tās gan ir tikai spekulācijas, jo es līdz šim nemaz neesmu pazinis nevienu, kas man patiktu. grūti atrast kādu, kas vispirms būtu nepieejams, bet pievilcīgs, lai varētu iepazīties pirms aizbiedēšanas, ja satiek pāris jaunus cilvēkus gadā
te ir jāpaskaidro, ka pieejams nozīmē, ka nav attiecībās, un pievilcīgs, ka gribētos iepazīstināt ar vecākiem. vecāku daļa to padara par diezgan ekskluzīvu grupu. vēl vajag kaut kādu vieglu koķetēšanu, un tā ir visa recepte priekš tik nesabiedriska cilvēka kā es. nekādu mistisko vienīgo un liktenīgo tur nav, un pamatā visam ir sakritība
~14 trula diena, iet uz priekšu ar berzēšanos
~20 nav skaidrs, tā ir kafija, negulēšana, neēšana vai es beidzot esmu saindējies ar rūgumu, bet jūtos delīriski un atrodu internetā neparasti daudz labu lietu
~23 braucu mājās, man apkārt vagonā ir bomzis, džeks ar pusizdzertu plastmaseni un vairāki cilvēki, kas aktīvi sarunājas surdotulkojumā. bomzis guļ un smird, dzērājs nosēdina pudeli blakus krēslā un uzliek uz telefona rēcīgu mūziku, kamēr piņķerē austiņas, bet mēmie par kaut ko laikam galīgi nevar vienoties. es tam visam pa vidu prātoju, vai viņiem tā skaitās bļaušana
~24 esmu gandrīz mājās un pa ceļam vēl mēģinu izdomāt, cik bieži pats sevi aicinātu ciemos
~pusē sāku rakstīt vakara ziņojumu, dzēšu daudz klišejas. pa starpu ienāk prātā kaut kas ļoti, ļoti kūfīgs, bet tas ir noslēpums
tas vis |
|