| |
[Nov. 20th, 2009|07:17 pm] |
|
es nevaru šādos apstākļos rakstīt nenopietnas lietas |
|
|
| |
[Nov. 20th, 2009|07:22 pm] |
kad es aizvakar pa nakti gāju mājās, es domāju par to, ka garas pastaigas padara domāšanu ritmisku, bet tādas domas slikti tulkojas rakstītajā vārdā. varbūt tas nozīmē, ka tās nav skaidras
runājot par skaidrību, man nav skaidrs par paškontroli. es jūtu lietas, ko es gribētu dabūt laukā, bet nevaru saprast, cik lielā mērā tās var apzināti ietekmēt. tā ir sašķelta sajūta, jo plānojošā daļa (tā, kas tagad raksta) ir iejaukta starp kaut kādiem impulsiem, un tie brīžiem it kā padodas, bet citus brīžus paliek pārāk stipri. man tas nepatīk, jo es esmu pieradis būt vienmērīgs, kā arī citu iemeslu dēļ
ak, jā, p.s. šis nav domāts kā nopietns ieraksts |
|
|
| |
[Nov. 20th, 2009|07:40 pm] |
ja visu dienu sēž darbā, nav nekā jauna, ko teikt. es varu pateikt tikai kaut ko vecu — piemēram, par zvēriņu/dārzeņu metodi
īsumā, viss, kur ir iejaukti zvēriņi vai dārzeņi, paliek kūfīgāks. novērtējiet:
* bēdīgie banāni
* gaumīgie gurķi
* kamieļu noliktava
utt. tas ir kūfīgi. |
|
|