| |
[Nov. 14th, 2009|07:49 am] |
|
~8 dvaša samitrina ūsas. pārāk vēls, lai kaut ko rakstītu |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2009|07:04 pm] |
~18 sapnī mirstu no radiācijas, piemostos
pārbaudu internetus, un inmārs man ir atsūtījis telefona bildi. es nezinu, ka tas ir viņš, un esmu samulsis
aizeju uz veikalu un pārnāku ar kafiju "professional". nečakarējos ar pārtiku
domāju par to, ka vakardiena patiešām bija cēla, un ka man pēc īstiem prikoliem vairs nepatīk viltus prikoli, tāpēc tagad es esmu minimālists
pa kreisi: policijas iecirknis. pa labi: alko veikals ar cilvēku drūzmu. kad ieiet iekšā, viņi tur vienkārši stāv un tempj. pa vidu: inmārs ar čipšiem. laiks: nedaudz pirms pusnakts
~19 pārējā diena paies tā, kā es vēlos, un tas nebūs interesanti, tāpēc es izrakstīšos jau tagad |
|
|
| ekstra: nesakarīgums |
[Nov. 14th, 2009|07:39 pm] |
no vakarrīta atziņām nāca divi jauni vārdi: "psiholoģizēšana" un "nesakarīgums". es domāju par to, kāpēc jūtos tik nesakarīgs, un izpsiholoģizēju, ka tās ir iekšēji izraisītas nesakarīguma kaskādes. nevis es esmu kaut kādu svešķermeņu upuris, bet es pats izraisu savu stāvokli un tad sūdzos, turklāt visu laiku to esmu neskaidri apzinājies, un tas ir barojis šo sajūtu
vakar mēs runājām, bet tad ziņa no ārpuses lika man pievērsties nesakarīgumam, un es kļuvu nesakarīgs. man pašam tā šķita dramatiska un zīmīga pārmaiņa, un es centos to paskaidrot, bet tas sanāca nesakarīgi, un es atkal centos paskaidrot, ka tas ir piemērs tam, par ko es runāju, bet rezultāts nebija sakarīgs. inmārs atbildēja, ka viņu galvenokārt nodarbina jautājums, kāpēc uz grīdas ir lampa, un vienlaicīgi mūzikā iestājās ilgs klusums, un mēs vienkārši skatījāmies uz starp mums stāvošu spainīti |
|
|