| jūs laužat manu sirdi |
[Oct. 12th, 2008|04:42 am] |
man pēdējā laikā ir sanācis aizstāvēt kiču no, nekautrēšos teikt, viena otra niekalbja, tāpēc es pastāstīšu, ko es domāju par dažu cilvēku t.s. gaumi
ir lietas, ko tu gribētu "tikt pieķerts" lasot, klausoties vai skatoties. visāda tur klasika, laika pārbaudi izturējuši darbi, modīgais un aktuālais u.t.jpr. atkarīgas tās ir no apkārtējo vērtībām, jo viņi būtu tie, kas vērtētu, bet iegūt no tā tu vari citu simpātijas un cieņu, kas parasti ir vairāk kā vēlams. tik tālu viss pašsaprotami, vai ne? taču tam ir blakus rezultāts, proti, ka tu baidies no domas, ka tevi varētu pieķert, "patērējot" kaut ko "nestilīgu". piem., pie tevis pēkšņi atnāktu izsmalcināti ciemiņi, bet tu sēdētu halātā, ēstu saldējumu no kastes un visā nopietnībā skatītos Dinastiju. attiecīgi, saliekot šos abus spēkus kopā, rodas personas, kas nevar noskatīties vairāk par pārdesmit sekundēm no Milli Vanilli videoklipiem un ir "deontoloģiskas" savā gaumē, ja tā var teikt. vietā, kur būtu jābūt "oho, tas man rada baudu" vai "pē, man nepatīk", tādiem cilvēkiem ir "šim man būtu jāpatīk" vai "šo būtu nepieņemami atzīt par labu", un tālākā pieredze ir pakārtota tiem apsvērumiem
mazliet atkāpjoties, es atzīstu, ka arī man pašam tas piemīt, un ir lietas, ko es noraidu, jo tās asociējas ar nepareizajām vērtībām. piemēram, hiphops un popmūzika kopumā man varētu šķist baudāmāki, ja vien es būtu labāk noskaņots pret cilvēkiem, kas tos parasti klausās. es ar to domāju, ka gaume visiem ir sociāli determinēta, taču šeit jautājums ir par pakāpi. starp bezgaumību un baudāmību nav nekādas fundamentālas pretrunas, jo kaut kas var būt, teiksim, lēts un banāls, taču tajā pašā laikā būt tāds pietiekami pārspīlēti, lai būtu labs. es nosauktu Death Proof par labu piemēru šāda veida izklaidei, bet pietiekami "maigu", lai es nepazītu nevienu, kam tas tiešām nepatiktu. no otras puses, eurobeat citi pat nevarot paklausīties ilgāk par vienu īsu mirklīti, un tā jau ir tuvāk galējākai manis aprakstītā pakāpei
tā, un man pēkšņi ir aizdomas, ka es te esmu centies definēt snobiskumu… |
|
|