| parasts, bet nepatiess, ieraksts |
Nov. 5th, 2007|05:47 pm |
|
pirmīt gāju ar kāju, un tur bija brāļi šitfaks un fakšits soloveiko. šitfaks bija notupies ietves vidū ar telefonu, bet fakšits stāvēja tālāk atspiedies pret sienu un pūta dūmus. es pieliku soli un skatījos kaut kur tālumā, bet šitfaks bija mani ieraudzījis un cēlās paspiest roku. es pavēros viņa izpuvušajos zobos un teicu, ka sen neesam redzējušies. viņš ierunāja vēl telefonā, nokāra un atbildēja ar savu krievisko akcentu, ka esot nupat atbraucis no Rēzeknes. kamēr es domāju, kāpēc vienmēr visādiem ir ar mani jāsveicinās, bija pienācis brālis fakšits un arī vēlējās paturēt manu plaukstu. tad es atvainojos, ka man ir jāsteidzas, un gāju tālāk. |
|