| lat. val. nokavēšanas dzejolis |
Oct. 24th, 2007|09:56 am |
|
man nav kājas. kad es paskatos uz leju, tur ir tukšums. es tagad nevaru pastaigāt. es nevaru pat aizsniegt kruķīti, jo es nokrītu uz zemes. man nav neviena, kas atnāktu palīgā. pa mani rāpjas visi zirnekļi, un es nevaru viņus aizspert. zirnekļi izplūc manas spalvas. es skatos zem gultas un ciešos, lai nesāktu raudāt. pēkšņi atnāk kājas spoks un nokrīt kruķīti uz manu pusi. es uzlienu uz gultas malas un aizdzenu zirnekļus. spēlē varonīgs orķestris. |
|