growth -

Par ko tieši? Bet vispār. es to nezinu.

Nezinu, bet jūtu. Vai tad tas nav tik pat svarīgi? ;)

Ir tāda lieta kā dzīves gudrība. Ar gadiem cilvēks kļūst gudrāks, bet to veido pieredzes un zināšanu uzkrāšana, spēju attīstīāna un daudzi citi elementi. Ergo - var pieņemt, ka gudrība ir tikai vispārinošs vārds šiem visiem elementiem. Var teikt, ka tā vispārināt ir rupji, un tāpēc no šāda rupja vispārinājuma atteikties.
Var arī skatīties tā kā vairākums skatās uz mīlestību - " tur ir kaut kāds X faktors, bez kura tie visi elementi nav gudrība". Bet to ir grūti pierādīt un to jūt. Un ar to juša'n visi visu vienmēr pamato. Lai gan kā pamats argumentam tas neder. (rīcībai var derēt, uzkatiem, bet ne kā arguments. jo tam jābūt pierādāmam.)
Nesaku, ka uz visu jāskatās kā uz formulām vai likumiem. Ir jūtas! Pilnīgi noteikti. Bet daudzi uzskata ka tās arī ir reakcijas no pieredzes (automātiskas) kuras mēs dumiķi vēl neesam nodefinējuši.
Ja grib ticēt kam vairāk - protams, ir vienmēr un visam tas mistiskai "kaut kas" kas visu padara tik neizskaidrojamu. (Lai gan vnk varbūt vēl neesam vienojušies par īsto izskaidrojumu.)
Sapņot ir skaisti un patīkami, bet ja ar to pārspīlē, tad var baigajā dimbā iebraukt. Ja arī kāds atrod savu vienīgo patiesību, viņam ir jāiet pretī oponentu kalniem, un viņu beigās bieži uzskata par traku.
nu ko tur gudrība? Dumjajiem arī ir labi. Viņi gan ir necili parazīti, kas tikai izmanto fiziskās pasaulesd labumus lai apmierinātu savas stulbās fiziskās iegribas.
Aizgāju jau gaīgā netēmā. Karoče:
Gudrāks var palikt.
meklēt jēgu ir aizraujoši un iespējems tā arī ir tā jēga.
mierīgos laimes mirkļus glabā visciešāk.
Es esmu svarīga - sev!
ēst ir tikai bioloģiska vajadzība.
visiem ēdināšanas uzņēmumiem interesē vai tu esi paēdis.
Pats svarīgākais ir pats interesantākais.
Mani vecāki par mani interesējas!
2 cilveeki nevar buut radiiti tiaki viens otram.
saldeejumu var eest jebkurā situācijā.
Jo ātrāk lasa, jo vairāk izlasa.
Nekas nav akmenī kalts! Kā uz ko skatās, kā kurā mirklī. Kā jau teicu, man nav viedokļa. (jā, tas ir baigi ērts veids kā izlocīties no dažādām situācijām.)
aaa, un robeža, ja gribi tādu, varētu būt jau gēnos ierakstīta, kā spēju attīstīšanas limits, veiklība, un fig viņ zin kas veel.
Un mums jāsatiekas, lai tu man beidzot vari pateikt, kapēc tieši es "pēkšņi" tev esmu kļuvisi tik pretīga? Jo divkosība un gļēvums ir izskaužamas īpašības. Mans duncīts nav tavā mugurā.

un... (paķēra šitā tēma :) ) kā var izmērīt gudrību? Ja nevar, tad kā var zināt, ka tu paliec gudrāks? Kā var to patiekt, ka tu visas dzīves laikā paliec gudrāks? To pat īsti nejūt. Salīdzina tagadējo rīcību ar agrāko. Bet tad bija cita pieredze(mazāk viņas), un citas zināšanas9arī mazāk) (vai vairāk uz vecumu :) ) Tagad tu esi gudrāks... bet varbūt arī tad, artagadējo pieredzi utt, tu būtu rīkojies savādāk.
mēs vienreiz ZBH atradām beigi labu vārdu - viedums. Man tas patīk labāk. To toč nevar samontēt kopā no tik konkrētiem mazajiem elementiem.
Es nestrīdos!!!!! man vnk patīk bezjēdzīgi diskutēt par kaut ko, par ko neviens nevar būt izglītotāks par otru, un visi irvienlīdzīgi savos spriedumos. Visa spēle sastāv no tā, kurš stingrāk pamatos. Vot līdz kam noved dzīve ar maniem vecākiem un 1 gads juristos :D :D ...