growth -

Es meklēšu. Es būšu naiva. Jo ta ir skaistāk. Un kādi gan ir argumenti tiem, kas ir pret naivumu? Un āpēc vispār kādam ir jābūt pret to kāds ir kāds cits? Es šobrīd gribu būt naiva.
Man prātā ir piedzīvojums. Maniem vecākiem tas nepatiks. Bet liktenis lēma, ka pie zemes man nebūs turēties. Ja jau viņš negrib mani uzvest šogad tai baltajā tornī, tad negrib. Gan nākamgad gribēs.
Tikai ir dusmas. Milzīgas dusmas. Izdarīju visu ko varēju. Devu maksimalo iespējamo laiku Latvijas profesoru vanabijiem lai izspiež no sevis pāris apsolītus teikumus. Nu kā tā var? Man vēl tagad jālasa "nākamgad atceraties, ka jādod laiks". Nu nesaprot skaistā CH, ka LV nenotiek viss tik vienkārši. Nevar aizsūtīt 1 vienīgu e-pastu un cerēt, ka viss notiks. LV vajag stāvēt pie galda un skatīties, kā tavā priekšā tiek uzlikti visi zīmogi. Nu nesaprot CH, ka ar PortSoviem jāstrādā. Un skatijos es uz to "mēs nosūtīsime-pastu ar lūgumu un viņi atbildēs tieši mums" ar šaubam un neticību. Naivi. Redz. Ari viņi ir naivi.
Ak tad tas man ir pret naivumu? Skaidrs.
Labi. Tad nebūšu naiva. Būšu pārgalvīga. Meklēšu pargalvīgi, nevis naivi.
Iešu prom un meklēšu.
Tikai nedaudz vēlāk. :)