|
[13. Dec 2011|09:15] |
Vakardien pirmo reizi pa skrejceļu noskrēju 10km, pirms tam man likās, ka apavi līp pie viņa, vai arī likās, ka zeme aizbrauks kopā ar mani :D Kaut kā tas nav gluži kā skriet pa dambi, bet pārmaiņas ir nepieciešamas, šeit vismaz var spaidīt skrienot visādas podziņas un priecāties par mistiskajām virtuālajām kalorijām, kas sadeg. Nez ja to pašu attālumu paveic 120kg tusnis, tad viņam sadeg tik pat cik man? |
|
|
Comments: |
jautajums-kadam hujam?motivacija? ok,mereni skriet ir ok,lai žavejot kadam konstanti purnā nepaliec bez elpas atbildīgakaja momenta,bet 10 km? kam tu gatavojies? Franču legiōnam tā kā esi par vecu un nesmuku :D
iežāvēt purnā ar šī brīža fizisko stāvokli tok nevienam nevaru, jo esmu pilnīgā fiziskajā bedrē, bet skriešana principā uzlabo asinsriti un sirdsdarbību, līdz ar to vismaz nenolikšu karoti moš tuvākajā laikā :D
isti vīri mirst Mekā SOK pedejiem elpas vilcieniem gardzot-"davai vēl vienu piegājienu,es samaksašu"
:DDD saki uzreiz kā ir-ka vnk nestav bļe,man te vienu bridi bija,ka natūrā nestaveja,bet iepisu vairāk sterodius un viss bija ok :D pohui kkā pilnīgi
za to kuņģis sapists-piržu vienā laidā | |