|
13. Jun 2024|00:04 |
Tie, kurus Tu sauc par klīniskiem pierādījumiem, tādi patiesībā nav.
Lai Tev to paskaidrotu, kāpēc nav, iedomājies situāciju - Rietumu mediķi apņēmušies pierādīt, ka visāda tur austrumu medicīna ir blefs. Un tagad viņi, centīgi izlasījuši visus iespējamos traktātus, veic lielu daudzumu ķīniešu, korejiešu u.c. medicīnisku testu un nesasniedz pozitīvus rezultātus.
Vai tas nozīmē, ka austrumu medicīna ir pilnīgas blēņas?
Nē, tas nozīmē tikai to, ka testētāji nepārvalda šo medicīnu.
Ar homeopātiju ir tieši tas pats. Kur ir fundamentālā atšķirība no Rietumu medicīnas un farmakoloģijas?
Rietumu medicīnā konkrēta zāļu preparāta iedarbība ir mērķēta vienīgi uz konkrēta slimības simptoma ārstēšanu. Ja radikulīts, tad tas visiem jāārstē ar šo metodi, ja kuņģa čūla ar to utt. utml.
Respektīvi, Rietumu medicīna sadalīta šauras specializācijas lauciņos, un konkrēto cilvēka orgānu speciālisti ārstē konkrētas slimības visiem pēc kārtas un nešķiro slimniekus, kuri cits no cita atšķiras fundamentāli.
Tāpēc arī visus homeopātisko līdzekļu pētījumus Rietumu medicīna veica saskaņā ar saviem ierastajiem spēles noteikumiem (proti, ja saaukstēšanās un augsta temperatūra, tad visiem jādzer paracetamols, ja zobu vai muguras sāpes, tad ibumetīns utt.), nevis pēc tiem, kā ārstē homeopātijas speciālisti.
Homeopātijā pret vienām un tām pašām kaitēm dažādiem slimniekiem var palīdzēt pilnīgi atšķirīgi preparāti.
Un ar to arī principiāli atšķiras homeopātiskā ārstniecība no tradicionālās, jo tā, lai noteiktu konkrētu ārstēšanu, vispirms smalki un vispusīgi izpēta katru konkrēto pacientu. Jo, tēlaini izsakoties, vienas un tās pašas zāles vienam cilvēķam saaukstēšanos izārstēs, bet citam pārvērtīs plaušu karsonī.
Tāpēc loģiski, ka tradicionālie mediķi, vissmalkākajās niansēs nepārzinot homeopātijas principus, vienkārši nespēj veikt objektīvus šīs ārstniecības metodes pētījumus. |
|