slepenaamaasa

8/27/19 09:41 am
Bāc, es esmu tāda pakaļa!

Sarunāju randiņu, tad secināju, ka kaut kā negribu iet, pateicu čalim, PĀRCĒLU TO RANDIŅU UZ CITU DIENU (wtf, Slepenaamaasa!?), tagad atkal negribu (ļoti, ļoti negribu!) iet.

Tik ļoti negribu, ka nevaru!

Tas atkal, protams, ir ļoti jauks čalis, kurš pret mani ir baigi labs, ir gudrs, stilīgs cilvēks, bet man negribas. Nezinu, vai problēma ir tā, ka īsti neesmu attracted to him, vai tā, ka viņš par agru ir pārlieku intīmi jauks. Tādi cilvēki parasti ātri iztrigero manas bailes no priekšlaicīgas robežu pārkāpšanas. Un tās pārkāpj. Tā kā es jūtos parādā par viņu jaukumu, es arī parasti (agrāk) neko tur nevarēju padarīt.

Principā tak ir labāk neiet uz randiņu negribot, nekā iet negribot un tad čali pasūtīt dillēs, vai ne?

Dažreiz man gribētos, lai cilvēki, kurus deitoju, arī ietu terapijā. Varbūt man jāsāk izsniegt dāvanu kartes?
0 comments Leave a comment