slepenaamaasa
slepenaamaasa
- Šodien es pamanīju 3
- 6/13/19 10:04 pm
- Šodien es pamanīju kuplu, skaistu rožu krūmu. Mana oža nav gana laba, lai sajustu smaržu pārāk asi, bet krāsa bija tik skaista. Mums mājās (laukos) arī bija tāds rožukrūms, un es vienmēr par to priecājos, lai gan jau kopš bērnības rozes man šķitušas pārlieku banāli ziedi. Varbūt tieši tāpēc, ka man tās patika, kad man patika viss banālais.
Ir biedējoši tā rakstīt. Vienkārši. Bez īpaša mērķa. Bet esmu arī pamanījusi, ka, pierakstot pamanīto, aizvien vairāk pievēršu uzmanību konkrētām ikdienas detaļām. Tas ir svarīgi un patīkami. Tās detaļas varētu piepildīt sižetu manai grāmatai, padarīt to tik dzīvu, kādas vienmēr ir grāmatas, kuru autorus apskaužu lasot. detaļas padara visu reālu. Ir tik dīvaini, kā lielākā daļa dzīves paslīd garām nepamanīta, pieņemta par pašsaprotamu, bet tad, kad lasi grāmatu, stāsta varoņi vienmēr virzās cauri ļoti konkrētām, pamanāmām vietām, tu vari pamanīt visu viņiem apkārt, katru svarīgo domu, smaržu un izjūtu. kaut kādā ziņā grāmatas ir īstākas par dzīvi.
Šodien, ejot mājās, man garām brauca puisis, kuru es nepazīstu, un šķietami pārsteigts par to, ka mani pamanījis, pasveicināja. Pagāja zināms brīdis, kamēr es viņu sadzirdēju, pamanīju un tad sapratu, ka viņš sveicina mani, ap to brīdi viņš bija aizbraucis tik tālu, ka redzēju vienīgi to, ka viņam ir tumši mati, un es pamāju pretī, jo man bija bail, ka citādi viņš piebrauks pie manis un sāks runāties. Kas zina, kas slēpās aiz tās sejas, es negribu neveiklu, nejaušu tērgāšanu, kamēr man rokās kārdinoši smaržo zemenes. Vienu es apēdu netīru. Dzīvoju uz naža asmens, es zinu! :D Es tajā brīdī biju uz ielas, kas ir tieši blakus manam mīļākajam ceļam uz mājām, un sapratu, ka šī ir pat vēl labāka! Es dievinu to, cik daudz mīļu pastaigu taku ved pie manis.
Šī uzdevuma būtība ir tāda, ka 10 minūtes nepārstāj rakstīt, tā nu pēc nelielas pauzes turpinu, lai gan man īsti nav, ko teikt. Pieņemu, ka tā nav labākā stratēģija, bet pat tā ir detaļa!
-
0 commentsLeave a comment