slepenaamaasa
slepenaamaasa
- Šodien es pamanīju 2
- 6/13/19 01:07 am
- Daudz mazu lietu?
Pamanīju, ka tad, kad pievēršu gana daudz uzmanības citiem cilvēkiem darbā, man visi patīk daudz labāk.
Pamanīju, ka mana terapeite liek matos želeju. Man šķiet. Kaut ko, kas ierobežo un padara viņas čirkas spīdīgākas. Es nezinu, kura versija man patīk labāk. Varbūt šī.
Pamanīju, kā divi onkas darbā vispirms paskatās man sejā ("Sveiki - labdien") un tad instinktīvi uz kājām (man šodien mugurā šorti, neviens cits tur īsti tā nestaigā).
Pleķi uz dīvāna (to es vēl šovakar satīrīšu).
Ādas brūnumu.
Savas kolēģes dabisko, svaigo skaistumu. Tā, it kā mēs būtu viņas filmā, tik skaista viņa ir gan iekšēji, gan ārēji.
Nosmērēto veļasmašīnas priekšpusi. Montieris atstāja melnus pleķus. Es nezinu, kāpēc, bet man patīk tie pleķi.
To, kā, paguļot krēslā pāris minūtes, varu atsākt darbu ar jaunu enerģiju.
Putekļus uz savas palmas.
Spīdumiņus, kas sākuši nākt nost no mana kaķa krekliņa un pielipt ādai - tieši kā man patīk, ka spīdumi dara.
Mieru. Ne svētīgo vai apgaroto, vai vatēto. To mieru, kāds ir tad, kad tev kāds ir, kāds, ar ko ir droši, kurš ir aiz tavas muguras. Tādu sajutu šodien terapijā. Bez liela aizkustinājuma, gandrīz ar lietišķu sausumu. Vienkārši man kāds ir, punkts pēc fakta. Es neesmu viena. Kāds, kurš nevar mani pamest.
Pamanīju ezeru, kad runājām par visām pārdzīvotajām sāpēm. Ainiņas no situācijām, kad dzirdēju, ka esmu Dieva sods, sodība, nelaime. Tā, it kā lidinātos tām vietām pāri, tik daudz dabas un māju. Pamanīju daļas, kuras sargā. Sevi pieaugušu. Tikai uz mazu brīdi, bet nekas, es varu paciesties.
Varēju būt klāt mirklī, kad kolēģe, kas vakar sadusmojās uz citu un mazliet sakliedza (bez kliegšanas runājot dusmīgi), teica, ka iet atvainoties. Kā kaut ko pašsaprotamu. Nemudināta. Cilvēcīgi. Sajutos atvieglota.
Pamanīju nogurumu, smagus plakstus un to, ka es katru rītu solos sev, ka sākšu gulēt (agrāk, agri, vismaz diendusiņu), bet katru nakti šo solījumu pārkāpju. Kad gulēju agri, viss bija par miegu un darbu, kā dēļ jāizguļas, es sāku just spriedzi un atkal atsāku vecos paradumus. Bet tagad man patiešām jāiet gulēt.
-
0 commentsLeave a comment