slepenaamaasa

5/24/19 01:07 am
Baigi sasāpējās sirsniņa. Reizēm (nu labi - gandrīz vienmēr) visvairāk cenšoties un esot "vislabākajā vietā" izturos pret sevi vissliktāk. Zem tā spiediena, ka man pēc iespējas ātrāk un intensīvāk jārealizējas, jādzīvo pēc iespējas piepildītāka, vērtīgāka dzīve gan sev, gan citiem un vēl jājūtas labi (HA!) ir sēras - parastās.

Tas aizmirstas. Kad esmu jau uz lūšanas robežas, sāpes atver mani vaļā un tur iekšā ir melns kauliņš. Sasāpējās, jo šodien bija viena no pēdējajām Džeinas sērijām, un tur ir tik daudz ģimeniskās mīlestības vairākās paaudzēs, ka pinkšķēju pussēriju. Tik skaisti. Neticami. Man vēl tik ļoti jāmācās tā mīlēt. Un man pietrūkst tēta, lai gan es gandrīz nekad necēlu klausuli, kad viņš zvanīja.
0 comments Leave a comment