slepenaamaasa
slepenaamaasa
- Tas skaidrums pēc negaisa
- 5/11/17 05:12 pm
- Pēc divu dienu intensīvas skumšanas un čīkstēšanas programmas šodien pamodos ar enerģiju. Varbūt šis strādā. Varbūt atklātība darbojas.
Bet tad ir tas domu karaspēks, kas izmisīgi cīnās par drošu nemainību un saka man:
"Neraksti te neviena cilvēka vārdu, jo kāds varbūt izlasīs, sameklēs tos cilvēkus, sameklēs tevi un tad iestāsies apokalipse." Es gribēju uztaistīt sarakstu ar cilvēkiem, ar kuriem labprāt kādā random ballītē iepazītos, bet es negribu, lai viņi to uzzinātu.
"Neraksti tā, kā ir, neseko sajūtām, ja tās nav gana labas, lai kādam liktos interesantas. Tev jābūt kā L un E, jāpiesaista uzmanība, jāgūst atzinība un ideālā variantā kāds, kurš atklās tevī jauno literāro talantu."
"Ja nu tu uzraksti kaut ko par kādu no bijušajiem darbiem, tevi atrod un konfrontē par to?"
"Ja nu kādam paliek interesanti tevi publiski pazemot, atklājot, kas tu esi, un parādot šo visu."
"Ja nu draudzene, ar kuru vairs nesariecies un kura varbūt tur ļaunu prātu, publicē šo visu publiski? Viņa zināja tavu niku, he heeee."
Dažreiz ir sajūta, ka mana iekšējā pasaule ir kā tāda veca, indīga ome, kas sēž uz soliņa pie vienīgās daudzstāvenes lauku ciematiņā un brutāli visu nodirš. Nekas nav ārpus viņas kompetences - ne manu svārku krāsa, ne karjeras saniegumi (vai nesasniegumi), ne mana drauga izvēle (vai neizvēle :D ), ne tas, ka es nesveicinos, jo viņa ir fakin kuce. True story btw, es reiz dzīvoju vietā, kurā dzīvo tādi cilvēki. Un tagad tā vieta dzīvo manī.
-
0 commentsLeave a comment