July 3rd, 2019

• 7/3/19 09:14 pm
• Esmu disproporcionāli izvēlīga, ņemot vērā to, ka man jau ir vismaz 10 Mariannas dziļvagas cienīgas grumbas. Šodien gribēju izdarīt eksperimentu, lai noskaidrotu, cik cilvēku no cik man patīk (1/10, 1/20, 1/10000). Diemžēl eksperiments tika nelietīgi pārtraukts pie 45, jo manā reģionā beidzās cilvēki. Nav tā, ka es meklēju ultraprinci - patiesībā arī tos klasiski mačoskaistos es svaipoju pa kreisi, jo a) viņiem ir garlaicīgas, neko neizsakošas sejas, b) man reāli (bet pārnestā nozīmē) pie kājas viņu sup dēļi, moči, mašīnas un plikie dibeni, c) I don't need that kind of negativity in my life.
  
  Es meklēju kādu, kurš izskatās pēc interesanta, dzīva cilvēka, kura seju man kādreiz varbūt gribētos redzēt tuvu savējai (no priekšpuses, ja tas vēl nebija skaidrs).
  
  Tajā pašā laikā jāatceras, ka ne Mākonis, ne Zaks man pirmajā acu uzmetienā ne tikai neizraisīja simpātijas, bet vienu es viegli nicināju, bet otru vispār nepamanīju. Mans čalis droši vien ir kaut kur pa kreisi, jo sekundes laikā nespēja nokomunicēt savu dvēseli.
  
  Tikmēr kaķis sāk aizvien mazāk protestēt pret kopīgu dejošanu.
• 0 commentsLeave a comment

• 7/3/19 11:16 pm
• Tieši laikā, kad bijām ieplānojuši nākamo ārsta vizīti pēc divtik ilga perioda, manām zālēm bija jāpārstāj darboties. Pirms nedēļas šķita, ka man ir sirdstrieka, šodien asi sāpēja vispirms viens sāns, tad otrs, tagad vēders, žoklis, deniņi, vēl man niez galva un tāpēc baidos, ka beidzot no galvas kasīšanas būšu noķērusi bakteriālo infekciju, kas uz galvas izveidos plikus pleķus, ja tas jau nav noticis. Vēl es šodien skatījos uz zīriņu un upes ūdeni un es biju gan upe, gan putns, gan tāds prieks, ka jāsmejas, bet pašlaik galvā skan tā mūzika kā filmās pirms sabrūk milzu tilti vai kad kādam rādās gļuki.
  
  Aizdomīgu mani padarīja jau tas minisabrukums kaut kad pirms nedēļas, divām, tad nāca miega traucējumi, celšanās nakts vidū, sajūta, ka zobu mazgāšana prasa teju pārcilvēcisku piepūli un viss pārejais sūds.
  
  Šoreiz gan es neesmu pirmo reizi ar pīpi uz jumta, un ne vairs tik neaizsargāta. Man ir draugi, kuri paši mani grib satikt, ģimene ok vietā, sāku iejusties dzīvoklī, nauda, forši kolēģi, darbs un četras ļoti daudzsološas grāmatas uzmanības novēršanai līdz nākamajai vizītei. Un terapija. Un vēl citas lietas. Tumsa, esi aicināta manās mājās, bet uz ballīti šoreiz atnākuši arī citi.
• 2 commentsLeave a comment