- 7/3/19 09:14 pm
-
Esmu disproporcionāli izvēlīga, ņemot vērā to, ka man jau ir vismaz 10 Mariannas dziļvagas cienīgas grumbas. Šodien gribēju izdarīt eksperimentu, lai noskaidrotu, cik cilvēku no cik man patīk (1/10, 1/20, 1/10000). Diemžēl eksperiments tika nelietīgi pārtraukts pie 45, jo manā reģionā beidzās cilvēki. Nav tā, ka es meklēju ultraprinci - patiesībā arī tos klasiski mačoskaistos es svaipoju pa kreisi, jo a) viņiem ir garlaicīgas, neko neizsakošas sejas, b) man reāli (bet pārnestā nozīmē) pie kājas viņu sup dēļi, moči, mašīnas un plikie dibeni, c) I don't need that kind of negativity in my life.
Es meklēju kādu, kurš izskatās pēc interesanta, dzīva cilvēka, kura seju man kādreiz varbūt gribētos redzēt tuvu savējai (no priekšpuses, ja tas vēl nebija skaidrs).
Tajā pašā laikā jāatceras, ka ne Mākonis, ne Zaks man pirmajā acu uzmetienā ne tikai neizraisīja simpātijas, bet vienu es viegli nicināju, bet otru vispār nepamanīju. Mans čalis droši vien ir kaut kur pa kreisi, jo sekundes laikā nespēja nokomunicēt savu dvēseli.
Tikmēr kaķis sāk aizvien mazāk protestēt pret kopīgu dejošanu.