May 24th, 2019

• 5/24/19 01:07 am
• Baigi sasāpējās sirsniņa. Reizēm (nu labi - gandrīz vienmēr) visvairāk cenšoties un esot "vislabākajā vietā" izturos pret sevi vissliktāk. Zem tā spiediena, ka man pēc iespējas ātrāk un intensīvāk jārealizējas, jādzīvo pēc iespējas piepildītāka, vērtīgāka dzīve gan sev, gan citiem un vēl jājūtas labi (HA!) ir sēras - parastās.
  
  Tas aizmirstas. Kad esmu jau uz lūšanas robežas, sāpes atver mani vaļā un tur iekšā ir melns kauliņš. Sasāpējās, jo šodien bija viena no pēdējajām Džeinas sērijām, un tur ir tik daudz ģimeniskās mīlestības vairākās paaudzēs, ka pinkšķēju pussēriju. Tik skaisti. Neticami. Man vēl tik ļoti jāmācās tā mīlēt. Un man pietrūkst tēta, lai gan es gandrīz nekad necēlu klausuli, kad viņš zvanīja.
• 0 commentsLeave a comment

• Counter terrorists win
• 5/24/19 11:30 pm
• Ejot pa vienu no tiltiem pāri pilsētas kanālam, redzēju ļoti skaistu, skaidru skatu ar ūdeni un kokiem. Pēkšņi (un beidzot!) es pamanīju arī savu veco labo teroristu. Man pavisam nemanot, tas iesūtījis spiegus un guvis ietekmes pārsvaru svarīgākajās institūcijās. Konkrētajā gadījumā viņš teica: "Nu kāpēc tu nevari šo just pa īstam, spēcīgāk? Tev taču būtu jābūt klātesošai! Kā tu jebko sarakstīsi.. TU NEESI PIETIEKAMI UN PAREIZI CENTUSIES."
  
  Terorists pa labi un kreisi mētājās ar "nepietiek" un "kāpēc tu esi tik stulba", un tad es iekšēji atkal sāku dzirdēt sava sajūta bērna mantru "es gribu nomirt, es gribu nomirt, es gribu nomirt". Jautāju viņam, kas vainas, un izrādās, ka gandrīz viss. Nav laimīgs. Nav sajusts. Dauzīts par daudz un aprūpēts mazāk, kā viņam vajag. Žēl sevis!
  
  Lielākais darbs jau izdarīts - teroristi pamanīti! Pretstatā tam, kā ar viņiem dīlo parasti, manus var uzvarēt ar lēnprātību, maigumu, pieņemšanu un izpratni, necīnoties ar spēku. Jo tas terorists ir manī, un, sevi bombardējot, nevar cerēt uz spīdošiem rezultātiem. Nevarētu teikt, ka es negribētu to daļu no sevis vienkārši izoperēt, bet tad droši vien nebūtu arī manis, jo terorista balss ir tā pati, kas mammas.
• 4 commentsLeave a comment