May 25th, 2019

• Kā Tev iet?
• 5/25/19 02:23 am
• Ja man jautā, kā iet, es tiešām nevaru teikt, ka slikti. Es braucu liftā, atspiedusi muguru pret sienu atpūšoties, eju veldzējošā, mazliet vēsā dušā, lasu labu grāmatu un pirms gulētiešanas garā, ērtā kimono uzsmērēju savu smaržīgo, labo sejas krēmu. Eju uz darbu pie foršiem cilvēkiem. Mācos un attīstos, ārstējos un terapeitējos, un kustos. Man ir labi draugi un lieliska ģimene. Nu nevaru es objektīvi teikt, ka neietu labi. Iet!
  
  Kā Tu jūties gan ir cita lieta. Jūtos priviliģēta, bet ārkārtīgi bēdīga. Un tomēr pat tajā stāvoklī man iet labi, jo varu parakstīt te, parakstīt citur, brīvi izpausties, izdzert Čai latti un apēst dievišķi gardu kūku, parunāties ar savu labāko draugu, kas ir ļoti mierinoši pat nerunājot par mani, vēlāk atslābināt sāpju tvērienu terapijā un aizbraukt uz jūru, ja man tā patīk.
• 0 commentsLeave a comment

• Standarta procedūra
• 5/25/19 04:42 pm
• Lai noturētu kaut kādu kontroli, vajag resursus. Pēc nedēļas miega badā kārtīgi, maksimāli intensīvi izgulējos un šeku reku - pārgājis raudamais, pārgājis niķītis, pārgājis psihums un iestājies miers. Nav jau tā (diemžēl!), ka debesis uzreiz laistītos gliteros, bet ar pilnu bāku viss izskatās pavisam citādi.
  
  Var jau mēģināt apiet standarta procedūras kā es to daru nedēļu no nedēļas. Bet tad nevar cerēt uz nestandarta rezultātiem.
• 2 commentsLeave a comment