- 11/24/19 04:10 am
- Vakariņās apēdu picu. Likās, ka būs ok, jo bija garšīga un uzreiz nesāka sāpēt. Tagad gan sajūta, ka būtu uguni iedzērusi.
Un vēl ir tā sajūta, ka tik garlaicīgi, ka negribas ne gulēt, ne celties. Reizēm tā mani piemeklē nakts vidū. Pamostos ap trijiem, četriem naktī no tā, ka man ir garlaicīgi gulēt. Tad piespiežu sevi tomēr turpināt, jo celties arī negribas un no rīta jāiet uz darbu.
Man nesanāk tā sevis mierināšanas lieta. Uzreiz pēc terapijas sanāca, bet tad izdzisa. - 5 commentsLeave a comment
- 11/24/19 09:19 am
-
kas ir 'tā sevis mierināšanas lieta'? izklausās kaut kas dzirdēts, bet ļoti nekonkrētas atmiņas. būt pašam par savu vecāku?
- Reply
- 11/24/19 11:38 pm
-
Būt pašam par savu vecāku, jā. Bet arī pašam par savu partneri. Manā gadījumā tas nozīmē mācīties pašai sevi atbalstīt, kad automātiski gribas meklēt atbalstu pie citiem. Pašai sevi apskaut. Pašai ar sevi parunāties, uzklausīt. Mana terapeite teica, ka, sasniedzot zināmu pašpietiekamības līmeni (kad vari sev dot visu, ko akūti vajag), partnerattiecības patiesībā vajag tikai tāpēc, lai kopā būtu foršāk. Es nezinu, kā tur ir, jo esmu diezgan lēna un skeptiska skolniece. :D
- Reply
- 11/25/19 06:19 am
-
paldies, ka atgādināji!
- Reply
- 11/24/19 10:53 am
-
homebound
Man tik bieži ir tā "garlaicīgi gulēt" sajūta! Es kaut kā esmu nonākusi pie secinājuma, ka visā vainojamas tehnoloģijas un mans telefons ir visa ļaunuma sakne, un es vispār vairs nespēju būt viena ar savām domām.
Tiesa, pirms telefoniem man bija grāmatas, pie kurām turējos, bēgot no miega un garlaicības, bet tas vismaz šķita mazdrusciņ cieņpilnāk. Šausmīgi nepatīk, ka esmu tik lielā nemierā ar savu galvu, ka tā notiek.
Jūtu līdzi veselībai! Tik žēl. - Reply
- 11/24/19 11:43 pm
-
Es domāju, ka telefons (vai grāmatas) ir sekas. Man cēlonis, šķiet, varētu būt nepietiekami emocionāli piepildīta diena. Par maz kontakta, galvenokārt jau droši vien ar sevi.
Mierinoši dzirdēt, ka vēl kādam tā ir. Paldies Tev, ka dalījies, un par Tavu atbalstu. :) - Reply