|
|
Thursday, January 1st, 2026
| |
02:41
|
2025-02-23 20:33:00 dārgā dienasgrāmata,
kad gāju pirkt pa pudelei alus man un draudzenei, redzēju viņus sadevušos rociņās. un man patīk dzirdēt kā viņa smejas. otrdien virves, trešdien slimnīca. plēšu ādu. gulbju ezers. vakariņās pankūkas un našķi. nekas vairs nav skaidrs. drīz dzīvošu atkal ar savu dēlu, apspriežam viņam brālīti, Jobi. katru dienu raustās labā acs. ilgnoturīga laime ir reta un, pats galvenais, ieguldījums. mīlestība arī ir reta un ieguldījums, tikai ar lielāku vēlmi dot, mazāk gaidot atpakaļ. paradoksāli, mīlestība nevar neiznīcināties bez abpusējas, harmoniskas atdeves. bezvārdu darījums. un tam nevajadzētu būt darbam, baudai gan. atdalīsim iekāri uz mirklīti. kad tevi pēdējo reizi apskāva tā, ka dvēseli nevis ķermeni vien? kurš visbiežāk atcerās? kad tu nejuties kā projekts, bet atbalstīts potenciāls? ar ko jūties kā mājās? vai vēlies diendusiņu? anti sabotāžas laikmets’
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
02:40
|
2025-02-23 02:25:00
pareģojumi
nākotnē cilvēkiem nebūs matu, tiešā saistībā ar robotu civilizāciju (robotizāciju). daudz paneļu, zālei nebūs kur augt. viss būs gluds kā sviests un spīdēs metālā. zāle sāks augt pa sienām un meklēs vietu dažādās vietās, kur agrāk neauga. lietus nelīs, dzīvosim mākslīgi iegūtā miklā gaisā, tvaikā. vulkāni izvirdīs bieži, tas būs nākotnes monetizētais kolizejs. zemestrīces būs biežas, tās sāks izmantot par pašapmierināšanās veidu. ritalīns būs uztura bagātinātājs un cilvēki nebučosies. pūra seifos tiks glabāti dažādu koku šķirņu gabaliņu kolekcijas un dzintari. dimantus liks zobu vietā kā protēzes, pirmais būs Ye
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
02:39
|
2025-02-17 17:13:00 dārgā dienasgrāmata,
reizēm sāk notikt arī jaukas lietas. kalts ir pazudis, ceru, ka tā nav mana vaina. rīt virves
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
02:38
|
2025-02-16 00:37:00 dārgā dienasgrāmata,
šonakt bija neparasti daudz murgu un viens sapnis. tajā teica "es gribu tevi", atbildēju "es nevaru bez tevis". vārdi atšķiras, bet klātbūtne sacīja vienu un to pašu. vai melot var arī sapņos?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
02:38
|
2025-02-15 23:50:00 dārgā dienasgrāmata,
šodien atdzima Baiba un redzēju Straumi
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
02:37
|
2025-02-15 01:38:00
kad debesjumā vīd varavīksnes gals
pastāv iespējamība, ka sākums esi tu
vai svešinieki smīn ieraugām tevi?
ne visi jau ir sastapušies ar brīnumu
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, June 22nd, 2025
| |
18:34 - dārgā dienasgrāmata,
|
|
esmu nikna, jo atkal pārcentos bezjēgā un tagad jāstrādā dubultā, kamēr varēju absolūti neko nesarežģīt un vairāk padomāt pati par sevi un būt brīvībā. tagad atkal sēžu uz introvertu soliņa, dodoties šeit gribēju sēdēt uz sava mīļākā koka Liepājā. nevaru jums izskaidrot, kā gribu pie sava kaķa un netieku. izskatās, ka pat svētkus nesanāks pasvinēt. vismaz esmu atsākusi runāt ar lietuvieti, savādāk asinis pavisam slinkoja kustēties. man šķiet, ka vīrieši kaut kā sajūt, kad esi atbrīvojusi savus orgānus jauniem kandidātiem, pēkšņi vairāki ir aktīvāki uzmanības pievēršanā. tāpat arī vīrieši sajūt jau iepriekš pārmanipulētas sievietes, vai seksuāli izmantotas. reizēm labākajai draudzenei pīkstu par vientulību, bet tad, kad pie manis kāds paliek pa nakti un es nevaru izplesties pati savā gultā un pamodināt, lai pabīdās, arī nevaru, tad esmu ļoti laimīga. vai, vēl trakāk, skaļu kluci nevarētu nolikt? ārprāts. vai ka es uzzīmētu sava drauga lauku māju, un viņš pateiktu, ka izskatās kroplīgi? Nē
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, June 19th, 2025
| |
11:25 - dārgā dienasgrāmata,
|
labrīt no rīta burvīgā rītiņā! šis oficiāli ir rīts, kad pastāv sataustāma iespējamība, ka iespējams, beidzot, mani varēs piemeklēt kaut vai viduvēji ilglaicīga laime! ja vien es jums varētu pietiekami skaidri izskaidrot, kā man ir pieriebušies laimes uzplaiksnījumi. priecājos par katru laimi, bet tā jau varētu padegt un pasildīt arī, ne tikai uzplaiksnīt. un tagad ir nokārtoti vislielākie stresa faktori, atlikuši tikai nieki, ko varēs darīt ar lēnu, iztukšotu galvu un saldu beigu pēcgaršu. bet nu nākamgad, goda vārds, ja nebūs tādu ciešanu kā šajā gadā un es tik un tā būšu tik maz izdarījusi līdz noteiktajiem termiņiem, iedauziet manī iekšā sajēgu.
vienreiz pajautāju kādam introvertam puisim cigareti, viņš man iedeva, lai gan viņam pašam bija tikai pāris. tad nu es gāju prom no viņa pateikdamās, solot, ka pielūgšu viņam brīnumu. zinu, ka viņš ir introverts, jo pirms tam biju piesēdusies viņam blakus uz visnostākā soliņa, jo viss pārējais bija pilns un uzdevu jautājumu ''vai šis ir introvertu soliņš?''. viņš apliecināja. tā nu mēs turpinājām garām iet, un es viņam regulāri apvaicājos, vai tas brīnums ir atradies. viņš neskaitāmas reizes noliedza. nesen satiku viņu atkal un uzdevu to pašu jautājumu, šoreiz viņš man atbildēja, ka notikuši tik daudzi, ka nezina, par kuru vairs ir runa. šodien notika brīnums ar mani!
tiklīdz tas notika, sazvanījos ar manu mīļo draudzeni un izkliedzu ārā priekus, viņa priecājās kopā ar mani. tad uzplaiksnīja īss negaiss, kas bija tieši vietā. pagatavoju kafiju, vācu dažādus našķus, aiziešu žigli viņu palutināt, došos mājās, uztaisīšu uzvarētājas nūdeles, un, cerams, miegs diži nenāks, lai gan nav gulēta nakts taisot darbus. tad es taisīšu jaunus darbus, atšķirība būs tajā, ka tas nebūs aiz pienākuma. miers, es tuvojos
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
01:55 - dārgā dienasgrāmata,
|
|
esmu paspējusi saslimt. iesniedzu visu, kas iesniedzams, un nākamajā dienā padevos jau laiku kņudinošajām slimības pazīmēm. vakar pamodos slimības pilnībā un visus ikrīta pienākumus pildīju klusumā. visas smaržas sāka smaržot kā pēdējā kursā Liepājā, gaisma caur logiem spīdēja tāpat, un veļa izkarinājās arī tā. uzzināju, ka dabūju ļoti labu atzīmi par referātu, ko uzrakstīju pēdējā naktī, baidījos nodot ar semestra kavēšanos. tad ar augstu degunu to pārlasīju un reizi pa retiem laikiem sajutos diezgan gudra, vai kā minimums attapīga. klausos dziesmas no oldies playing from another room tipāža, aizeju uz nočņiku, tur skan tāda pati. tad nopirku saldumu, kas vārdā kā mans tīģerēns mājās. iekšas kņudināja paranoja par atpakaļceļa automāta padzeršanu, bet man ir spilgta jaka un spilgti apavi, ar ko cenšos stbaidīt potenciālos uzbrucējus. nebūtu gājusi ārā, bet akvareļu krāsas piespieda. beigās uzspiedu uz karameļu kapučīno nevis kakao, kas liecina, ka sekos darbīga nakts, lai gan labprāt atplīstu tepat, pretī smilšu kastēm. šoreiz šeit gan nav izraktas bedres man. bet deg lampiņas un jūtas ziemassvētīgi
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, June 16th, 2025
| |
05:59 - dārgā dienasgrāmata,
|
|
vienkārši ārprāts. pēc pāris stundām jānokārto, ko jānokārto, bet pašlaik ir diezgan skaidrs, ka, nu, nenokārtošu! atkal negulēju, bet tas neko neglāba. tagad visas malas no neērtām, ilgstošām sēdēšanām sāp un esmu padevusies. mierinu sevi, ka, pat paliekot uz otru, tad pēc pāris mēnešiem nebūs jādala telpas ar to, ar kuru nevēlos dalīt telpas. patiesībā tāda notikšana būtu sāpīga vilšanās, pat nezinu ko iesākšu tādā gadījumā. tāpēc, lūdzu, tie kuri tic, iededziet svecīti manā vārdā vai veiciet kādu rituālu, lai tomēr nokārtojas! tas tiešām būtu brīnums, ja par mani apžēlotos. tā arī vēl neesmu pamēģinājusi iemācīties te ielikt bildi. vispār man šeit biežāk komentē, kas ir ļoti iepriecinoši, anonīmā un rakstošā gaisotnē virspusēji pakomunicēt. bet priecājos, ka Zane šeit mēdz neanonīmi ielikt savas bildes. reizēm iedomājos, ka, ja ieraudzītu, tad pienāktu. bet, pat ja būtu pāris metru rādiusā un man kā vienmēr nebūtu brilles, visticamāk skatīdamās debesīs tā arī paietu garām. kad iemācīšos ielikt bildi, tad ielikšu te to bedri smilšu kastē, varbūt arī neauglības gleznu. atceraties to spēli juicy draugos, kur pastkartītes sūtīja? man tās pietrūkst. tolaik tur arī bija kaut kāda spēle ar planētu, varbūt kāds atcerās kā to sauca? neko sīkāk par to neatceros, bet tā arī man patika, gadiem ik pa laikam iedomājos un tā arī nekad neuzzinu kā to sauca. tolaik spēlējot tās spēles ganjau klausījos vilciena - čau, dvēseles māsa. pēc pāris stundām visticamāk būšu izgāzusies un saldi, saldi gulēšu. ko darīšu pēc tam? pārmaiņas pēc uz Bulduriem? rakstīšu Eiropas projektu? strādāšu zupas virtuvē? ak Dievs
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, June 15th, 2025
| |
04:18 - dārgā dienasgrāmata,
|
|
šonakt nedrīkst gulēt, ir tik ārprātīgi daudz darba, ka nav ne mazākās sajēgas kā visu būs iespējams savilkt. darīšanas procesā sākās panika no nesanākšanas, tāpēc iegāju dušā un atkal esmu parkā, turpat zem nojumītes, atkal ar automāta riekstu kapučīno. pagājušo reizi ierakstīju, ka vēlētos ierakties smilšu kastē un netikt atrasta. šodien smilšu kastē ir izrakts caurums ar maziņiem pēdu nospiedumiņiem tajā. vakar negaidīti tiku izdurt nabā pīrsingu, ābele degunā. vēlāk atkal sabruku, izraudāju pusi tualetes papīra ruļļa un sāku aktīvi lūkoties psihoterapeitos. šodien nopirku tualetes papīru un antidepresantus. kad šķiet, ka viss ir ļoti slikti, cenšos atgādināt sev par laiku, kad pat miegā nebija miera no narkotikām, vai kā kompulsīvi gāju telegramā okšķerēt, vai tā laika sirdscilvēks todien pūš. vismaz tas periods ir noslēdzies un, cerams, tā arī mūžīgi paliks. lieta gan, kas ir palikusi no tā laika, ir spēja saost pūtējus pēc sviedriem. reizēm garāmgājēji noož. šobrīd esmu pateicīga par to, ka ir noslēgusies arī manas pēdējās lielās patikšanas periods. tagad varu grēcīgi sapņot par jaunu kandidātu katru dienu! viens no tiem prātā iezogas visai bieži, viņš ir kluss, pacietīgs, talantīgs un skaidrā. vienu dienu piedzēros vīnu un devos pie labas paziņas, lai nodotu viņai cilvēka mantas, ar kuru vairs nevēlos saistīties. pie reizes apvaicājos par viņu, bet viņa sākot, ka ir aizdomas, ka viņu tagad interesē vīrieši. biju todien viņam arī uzrakstījusi, atbildēja, viņa teica, ka jau tas no viņa ir daudz, bet nepiesekoja man. tā arī izlēmu nelūgties ne viņa, ne neviena cita uzmanību, lai gan šobrīd aplaizītu kājām gaisā, no galvas līdz kājām un otrādi. kaut kur attālā tuvumā vēl bļaustās vakardienas svinētāji, pievienojas tālākas sirēnas. putni čivina un Rīgas gaiss ir pārsteidzoši smaržīgs gandrīz centram. tagad kaut kur aplaudē. rozā koki lēnām zied nost.man vispār šobrīd deg darbi
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, June 6th, 2025
| |
05:32 - dārgā dienasgrāmata,
|
|
šobrīd sēžu parkā zem pajumtes. ziniet tos kokus vai krūmus, kas pašlaik zied pasakaini spilgtiem, piesātināti rozā ziediem? vai kāds zina, kā tos sauc? ļoti gribu nozagt vienu zariņu, bet neesmu pārliecināta, ka saņemšos. nākotnes mājai noteikti piestādīšu vairākus tādus apkārt, obligāti arī korķviļķu lazdas, varbūt kādu melno kļavu, varbūt sudrabegli, lai uz Ziemassvētkiem nav ne jācērt, ne jāpērk. iedomājos, ka bērni rāpsies pāri manas teritorijas zemajiem koka žogiem, lai zagtu no manis ogas. visticamāk mani dēvēs par raganu, savukārt pati sevi uzskatīšu par mazliet pasakainu. es pa logu vērošu, pagaidīšu, kamēr viņi pieēdīsies un pielasīs pilnas kabatas, tad vicinādama pagali iznākšu ārā un dresēšu, ko tie razbainieki ložņā pa manu dārzu. nejau agresīvi, viegli iebiedējoši, bet viņiem būs bail, jo būšu grumbaina, ar trakiem, gariem, čirkainiem matiem, trakiem kokiem un vēl ar pagali. pie ārdurvīm stāvēs slota. tad klusiņām cerēšu, ka viņi atgriezīsies atkal pazagt, ceru arī, ka domās, ka manas ogas ir vissaldākās. ar katru nākamo gadu tās pavairošu arvien vairāk un uzzināšu visas jaunās, kičīgās mēslošanas metodes. tagad gan līst lietus, dzeru riekstu kapučīno. pretī ir smilšu kaste, kurā labprāt pilnmiesīgi ieraktos un aizmigtu, necerot būt atrasta. patiešām nesaprotu, kāpēc šogad viss nākas tik sarežģīti. briesmīgi ir klausīties, cik labi klājas draugiem un izjust par to klusu skaudību, reizēm pat ļoti, ļoti nosodāmas dusmas. šādas sajūtas par cilvēkiem, kurus ļoti novērtēju, ir pilnībā pret manām morālēm, bet arī saprotu, kāpēc tā pašlaik ir. šobrīd vēlētos būt mājās un šādās pašās putnu čivās un lietus plakšķos čučēt blakus manam pūkainajam, rudajam tīģerēnam, kamēr blakusistabā šņāc ozols. pamostoties būt lauku lēnībā nevis pilsētas steigā, pašiverēties pa dārzu, atpakaļceļā pasapņot zem mīlestības priedes, elpot tikpat kā parfimētu gaisu, ļaut tikt apņemtai ar Sēlijas zaļumu, iespējams pagleznot, kaut ko palipināt vai iesākt kārtējo projektu, ko visticamāk nekad nepabeigšu. pagājušogad aizgāju un pielasīju pilns musaru no upes, tas musaru maiss visticamāk joprojām stāv šķūnī, jo nebija to īpašo maisu, kuros nodot atkritumus. pēc tam tiku par darbu atalgota pirmo reizi brīvā dabā atrodot muskares, ko pielasīju lai uzdāvinātu ābelei. atstāju draudzenei zīmīti, ka esmu pastaigā, viņu ieslēdzu, lai čuč, jo visticamāk agri modināšu, lai dotos darboties. labi, ka vakar izmīcīju kādus septiņus, šodien nebūs ar to diži jāņemās, bet žēl, ka sapisu divas sakarīgas daļas. cerams šodien paveiksies vismaz šīs zortes darbos. arī ceru, ka draudzene saprotoši pamodīsies bez liekas piepūles. pagatavošu mums ierosinoši jaukas brokastis
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|