Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..

Black and Blue. And who knows which is which and who is who.

13.9.10 11:44 - lauki

Brīvdienas laukos bija jaukas. Gan sēņojām, gan kartupeļus rakām, gan baudījām vēderpriekus.. Kaķis arī uzvedās kā īsts eņģelītis. Mašīnā sēdēja man klēpī un mierīgi gulēja. Beigās viņai kažokā bija stūres veidota iedobīte, jo viņa tak nevar sēdēt pasažiera krēslā, viņai vajag šofera klēpi :D Bet šonakt viņai bija kkas saspiedies un viņa bļaustījās pie āra durvīm, ka grib iet pastaigāties (lai gan ārā tiek tikai laukos un pilsētā ir iekšāsēdētāja), tad nu izdevās viņu nomierināt tikai aiznesot uz gultu un noguldot uz sevis.. Rītīgi iztracināja mani, mazā kaza.

Šī nedēļa būs gara un šodien ir tikai 1diena, bet es jau gaidu nākamo nedēļu.

10.9.10 15:11 - Smakas un dzēsēji

Dodoties uz trenažieriem, sajutu kāpņu telpā pretīgu deguma smaku. Protams, nodomāju, ka kāds kaimiņš ir aizmirsis pusdienu zupu uz plīts un pamatīgi to piededzinājis. Iekāpu liftā, kur priekšā bija milzīgi melni maisi un atkal jau nodomāju, ka apkopēja kko baigi tīra. Iekāpa vēl kaimiņš, kurš pajokoja, vai mēģinu kādam dzīvokli "iznest" :) Beidzās gan viss ar to, ka izkāpjot vestibilā ieraudzījām 2 ugunsdzēsēju mašīnas, sargs staigāja apkārt un brašie puiši ritināja ārā šļūtenes. Tā arī nesapratu, kurā stāvā kkas bija nogājis greizi, jo liftā un vestibilā nekas nesmirdēja, bet manā stāvā gan. Tad nu nospriedu, ka droši vien kkur virs vai zem mums. Kad sargs būs atgriezies savā postenī, būs jāuzvaicā.. Bet tā kā visi likās tādi mierīgi un pārāk noraizējušies neizskatījās, tad sēdos vien mašīnītē un devos vingrot. Pretī brauca vēl viena ugunsdzēsēju mašīna, tad gan aizdomājos, vai bija prāta darbs tagad doties prom.. Iedomājos, ko es darītu un ņemtu, ja pie durvīm klauvētu sargs, kurš teiktu, ka māja deg un jādodas prom? Protams, pirmais būtu kaķis, tad pases (droši vien visa dokumentu mape, tas gan atkarīgs, cik varētu pastiept), nauda, cietais disks, kur glabājas visi foto, arī bērnības albums, jo tas tak ir tikai 1 eksemplārā un ne digitāls.. Tas arī viss, vairāk neko iedomāt nevarēju. Kad padomāju ilgāk, tad vēl ienāca prātā mans baltais ābolītis, jo pc tak man vēl noderētu, bet vairāk nekas, vai tiešām iznāk, ka viss pārējais man ir mazsvarīgs? Ak, jā, saderināšanās gredzens, kurš stāv kastītē, jo joprojām nav sataisīts. Galu galā nav jau arī man 10 rokas ar ko visu māju iznest ;) Atgriežoties no sportiņa, viss bija kārtībā. Ugunsdzēsēji bija prom, vienīgi sargu nekur neredzēju, tik viņa zīmīti, ka staigā pa teritoriju, bet tāda tiek izlikta gana bieži.. Tad nu iedomājos, ka ja nebūtu šodien brīvs, nemaz nebūtu uzzinājusi, ka kādam kkas dedzis.
Bet ko ņemtu jūs?

9.9.10 11:00 - ceļo+star

Man patīk tā sajūta, kad neesi vēl aizbraucis vienā ceļojumā, kad jau iegādājies biļetes uz nākamo, mmm.. Pēc Venēcijas būs Roma, tik forši :)

Vakar vakarā labākā ziņa bija par iespējamo Starbucks ienākšanu Baltijas valstīs, kaut nu "iespējamā" izvērstos par ātru un pamatīgu! Starp citu biju sasodīti pārsteigta, ka Itālijā nav neviena paša Starbucksa. Žēl gan..

8.9.10 11:23 - lauki

Nevar saprast, vai gribas braukt uz laukiem vai nē? It kā jau zinu, ka būs forši. Varēs pagrillēties, varbūt pasēņot un galu galā mamma tur mūs lutina kā nevienu citu. Tajā pašā laikā tas nozīmē, ka visa nedēļas nogale tiks pavadīta tikai un vienīgi laukos, nekas cits netiks izdarīts. Lai gan, vai tad kkas cits tiktu izdarīts, ja nebrauktu? Vnk iestājies tāds brīdis, kad neko negribas. Absolūti neko, tikai gultu, segu un nemitīgi kko ēst, protams, pēc iespējas neveselīgāku un kcal bagātāku ;) Bet es turos un valdos!

7.9.10 13:44 - brīvdienas

Tā arī Baltās naktis palika mūsu neapmeklētas. Tā vietā bijām uz Leonardo filmu par sapņiem, arī mājās beidzot noskatījāmies Julie&Julia un vēl Bornu ;) Nu tāda ritīga filmu nedēļas nogale sanāca. Uzcepu arī Brownie un vēl dabūju smukas, gaiši pelēkas džinsas. Bet citādi nekas jauns- kā vienmēr brīvdienas paskrēja ātri, miegs joprojām nāk, tv man atņem pārāk daudz laika, bet toties trenažieros tika uzvaicāts vai nav par vieglu, tādēļ bija jāpāriet uz nedaudz smagākām hantelēm :)


Mmm, Volfs tiko izlika Hurts.. Volfa laikā vienmēr tā dziesma skan :)

3.9.10 18:44 - Hurts

Vispār man nepatīk 80to tipa dziesmas un elektronika vēl jo mazāk.. Kā nekā esmu mūžam uzticīga 70tajiem, bet Hurts-Wonderful life ir kkas pielīpošs.. Sen nav bijis tā, ka gribas kko pagriezt skaļāk un katrs tajā brīdī traucējošais izraisa pamatīgu niknumu. Pēdējais laikam bija Thom Yorke- Hearing Damage.

3.9.10 16:28 - darbs

Šodien šķaudu kā traka, laikam būs alerģija pret lietu :D
Bet vispār darbā iet kā trakonamā- viena kļūda pēc otras.. Tiklīdz kāds kļūdās un tas tiek izlabots, tā nāk nākamais, kas atkal kko ne tā. Pati arī bik sūdus sataisīju un tad man pateica, ka šodien vnk ir 3šā prognoze, tādēļ laiks dzert vīnu ;) Šefs joprojām ir superlabā garīgajā, jau no 30.jūlija. Tieši tā, es skaitu šefa "labās" dienas un nesaprotu, kas ar viņu noticis, jo agrāk nekad viņš nav bijis tik atsaucīgs, komplimentus izsakošs un pats galvenais savaldīgs.
Ai, bet jūtu, ka rīt neko negribēsies, jo sola aukstumu un lietu. Pats galvenais ir palikt veselai un tad jau būs labi.


Atbilstoša dziesma, ne?

2.9.10 19:21 - atkal jau mājsaimniecība

Dārgais nesen atrakstīja, ka viņu, kolēģes, neliekot mierā un lūdzot, lai uzcepu Brownie, bet es redz nevaru, jo esmu darbā. Ha, viņām ir jāgaida līdz 1dienai, bet viņas redz gribot tagad un tulīt- kā jau sievietes ;) Būtu es mājās, tad uzceptu, un rīt viņas varētu mieloties, bet tagad jāpaliek bešā :P

Ai, bet kārtējo reizi sapratu, ka vienīgais veids kā legāli un bez paskaidrojumiem būt mājās, ir palikt stāvoklī, jo tas iznāk kā vienīgais iemesls, kādēļ sieviete drīkst nestrādāt..

2.9.10 16:30 - kaķis+plāni

Manam kaķim šodien dz.d. Veseli 13 gadi! Šķiet tik daudz, bet tajā pašā laikā mana seniore skraida kā aptrakusi un vienmēr atrod veidu kā mūs tiranizēt ;) Bet patiesībā no ļoti smaga rakstura trīskrāsainās viņa, ir kļuvusi par ļoti mīlīgu kaķenīti- vecums dara savu. Tagad vienīgie, kas dabūn kārtējo šņācienu/uzbrukumu, ir mazi bērni un suņi. Pārējiem viņa pat klēpī lien un murrā kā īsts eņģelītis.

Gaidu nedēļas nogali, kad varēšu baudīt brīvdienas. Tik jāskatās kā būs ar laika apstākļiem, ja tāds foršs kā vakar, tad došos uz Baltajām naktīm. Savukārt, ja tik vējains un nejauks kā šodien, tad būs kino un kāds restorāns. Bet varbūt veikali un kāda kūka jāuzmeistaro.. Tādi lūk plāni :)

1.9.10 16:36 - tfu

Esmu pikta! Kad beidzot esmu pielauzusi Dārgo man iegādāt Burberry maku, tā konkrētais maks vairs nav atrodams.. Bāc, visu vasaru tas ebayā rēgojās acu priekšā, bet nu vairs nav. Un es tāāāā biju sacerējusies.. Nu nekas pacietīgi gaidīšu- varbūt tomēr sagaidīšu. Līdzīgi ir ar tel, joprojām staigāju ar savu vidusskolas gadu aparātu, kuram nu jau rit 8tais gads, bet vietā jaunu nevaru atrast, jo man vnk nekas nepatīk. It kā gribu iphonu, bet bail ieberzties, it kā gribu sagaidīt jauno nokia N8, bet jau tagad nojaušu, ka man tas tomēr nepatiks.. Ehh, sarežģīti ar mani.


Un vispār Dārgajam ir kauns, ka nevēlos veidot karjeru, ka vēlos atpūsties un būt mājās. Tāda aptuveni bija doma mūsu vakardienas sarunai. Man gan likās, ka vīrietim vajadzētu būt lepnam, ka viņš var nodrošināt ģimeni un sieviete var vnk baudīt dzīvi, nevis tēlot lielo karjeristi. Bet izrādās, ka mans vīrietis nav tāds, viņam gribas, lai es cītīgi vergotu un veidotu sazinkādu tur sapņu karjeru. Tajā pašā laikā viņš nespēja atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu kā- kur viņš redz mani strādājam? Es pati sevi nekur neredzu, kas man patiešām riebj, bet tā nu tas ir. Es vnk nezinu, ko vēlos šajā dzīvē darīt.

1.9.10 14:08 - sports

Zinu tikai vienu- vieglāk ir neuzēst liekos kg (lai gan manā gadījumā ar "uzēšanu" nebija nekāda sakara), nekā tos pēc tam dabūt nost.. Šodien sāp visas maliņas, jo gan 1dien, gan vakar biju uz trenažieriem, kur trenerīte pamatīgi paspīdzināja. Tad nu tagad sēžu darbā un katra kustība liek par sevi manīt. Nākošo reizi būšu prātīgāka un 2 dienas pēc kartas neiešu :D

28.8.10 14:34 - balss+ofēlija

Man esot nenormāli forša balss- to es dzirdu ik pa laikam, par cik mans darba rīks galvenokārt ir telefons.. Apkārtējie ir teikuši, ka runājot ar klientu tā kļūst zemāka.. Dārgais ir teicis, ka arī seksīgāka.. Interesanti, jo man pašai tā neliekas. Katrā gadījumā šādi komplimenti liek pasmaidīt.


No grāmatas "Ofēlija mācās peldēt" gribu iegaumēt šo:
"Nenoņemieties ar visādām grabažām. Tas cilvēku padara vecu, neglītu un slimu. Metiet tās pār bortu!"
To attiecinu gan uz mantiskām, gan garīgām lietām. Tas lūk ir mans jaunais mērķis, ko iemācīties.

28.8.10 11:31 - mieriņš

Šādi rīti man patīk..
Ofiss ir tukšs un kluss, lejā strādā mans iemīļotais pavārs un viesmīle, kas nozīmē, ka omlete ar kazas sieru ir īpaši garda un man tiek piešķirta tiko cepta graudu maizīte un ciabata.. Latti sev pagatavoju šoreiz pa kārtām- putiņas, kafija, piens.. Nu tā pa smuko :)
Atļāvos arī uzpīpēt uz palodzes un pabaudīt rudenīgi silto laiku.

Vispār šķiet, ka šajā rudens/ziemas sezonā mēģināšu atkal atgriezties regulāras kultūras baudīšas režīmā. Tik sen bija tas laiks, kad izstādes, teātri, koncerti tika apmeklēti katru nedēļu pat vairākas reizes nedēļā. Tagad mēģināšu to atsākt, jo citādi jūtos pēc kultūras izslāpusi. Pietiek jau, ka šī vasara bija izteikta festivālu vasara, tikai es pati nevienu no tiem neapmeklēju. Esmu jau ieplānojusi Baltās naktis, tālāk Joe Cocker, tad Venēcija, tad Latvian Blues Band 10gadu jubilejas koncerts.. Tālāk jau redzēs, bet šādu ritmu vajag saglabāt! Vismaz 1x mēnesī vajag kko apmeklēt, citādi ar grāmatu lasīšanu vien nepietiek.

Ceru, ka šī optimistiskā nots manī saglabāsies :)

23.8.10 14:24 - brīvdienas

Kārtējā nedēļas nogale paskrēja ātri un atkal jau tupu darbā.. Ir tā dīvaini, kad nekas nav ieplānots, šķiet, ka brīvdienas nav izmantotas godam, bet, kad ir saplānots viss, tad savukārt gribas kaut varētu nedarīt neko. 6dienu pavadījām ar Dārgā draugiem un 7dienu krustbērnu tusiņā, bet šodien nāk miegs un sāp galva.
Tuvojoties rudenim, atkal nezinu, ko gribu un ko negribu, kas mani priecē un kas nē. Nepatīk šī sajūta, ka netiek dzīvots pienācīgi un patiesībā dzīvoju bezmērķīgi, jo nav īsti skaidrības, kāpēc vispār daru to, ko daru.

18.8.10 12:11 - velo

Vakar izmantoju Dārguma piedāvājumu izbraukt ar velo, kur galā mani gaidot balva..
Tad nu devāmies ceļā, kur atminot norādi, tika braukts uz nākamo punktu. Rezultātā, sākot m/parkā un izbraucot centru, nonācām pie Arēnas Rīga, kur man tika pasniegtas Joe Cocker biļetes. Esmu sajūsmā, jo biju jau nedaudz atmetusi domu par šo koncertu, kaut arī ļoooti gribējās viņu redzēt. Bet redz kā Dārgais pacentās :)

Tik nesanāca uzcept plānās pankūkas, ko notiesāt kopā ar mammas gādāto zemeņu zapti, bet tam man vēl ir 6dienas rīts, kur tās noteikti iederētos vēl labāk!

13.8.10 13:13 - zobs, puķes, nieki..

Ķirurgs, kurš rāva man vakar gudrības zobu, teica, lai neuztraucoties, ka gudrība nepazudīšot, jo sievietēm tāpat tā iedota varāk kā vajag ;) Vispār foršs dakteris bija- ritīgi ar mani auklējās, jo kā nekā esmu viņa kolēģes "ārlaulības meita" :D Viņš gan bija domājis, ka tikai vīriešiem tā gadoties! Nāksies šo procedūru atkārtot vēl 2 reizes. Negribu nemaz iedomāties cik tas viss būtu vardarbīgi, ja nebūtu izgudroti visi brīnumlīdzekļi pret sāpēm. Nav brīnums, ka man ir fobija tikai no 2 dakteriem- zobārstiem un tiem, kas liek rīt "kobru". Paldies, Dievam, nav nācies izmantot otrā ārsta pakalpojumus, bet zobārsti mani bērnībā kārtīgi nomocīja. Arī šis nedaudz nopūlējās, jo zobu saknes man ir padevušās pamatīgas, kas arī bija par iemeslu, kādēļ neviens piena zobs man neizkrita pats, bet gan tika izrauts, brr..
Ai, bet vispār viss ir forši, tukšums nedaudz sāp, bet ēst var ;)

Škrobe gan ir par nedēļas nogali, jo visas brīvdienas strādāšu, ehh.. Uz "pīlādzi" arī netikšu un škrobe, ka tomēr neaizbraucu uz Laba Daba, bet piekritu doties uz Ventspili. Toties vakar Dārgais atnesa smuku puķuzirnīšu pušķi, kas ir mani mīļākie ziedi, pietam, mīļākajos toņos tumši un gaiši violetajos :) Biju jau arī pelnījusi- vairāk kā 2h gludināju viņa darba kreklus. Tagad atceros, kādēļ pēdējo reizi nosolījos visu izgludināt uzreiz pēc mazgāšanas, nevis sakrāt milzīgu kaudzi.

9.8.10 14:14

Un vispār sadzēros vīnu un tagad nenormāli nāk miegs..
Piemetināšu, ka darba diena pat nav pusē :(

9.8.10 13:53 - prieki/vilšanās/prieki

Nedēļas nogale pagāja mierīgi- bijām Ventspilī, kas kā pilsēta man vienmēr ir patikusi, bet pilsētas svētki un tie pūļi bija pārāk nogurdinoši. Vedēji bija pacentušies un uzrīkoja atrakcijas, lika atjaunināt kāzu dienā dotos solījumus utt. Izskanēja, ka vajadzētu arī nākošos gadus visiem kopā kkur braukt pa LV, tikai man kkā nebija kāzu jubilejas sajūtas, bet varbūt, ka galvenais ir kopābūšana ar vedējiem un krustbērniem.. 7dienu pavadījām jauki pusdienojot un vakarējot vedēju dārzā. Krustdēls pierādīja, ka zīdaiņi ir jauka padarīšana, jo tikai ucinās un bubinās. Savukārt krustmeita parādīja raksturiņu kā jau gandrīz 5gadniekam piedienās- toties Ventspilī viņa turējās ļoti braši un uzvedās ekselenti. Bet kā jau paredzēju Dārgais svinīgumu neradīja, pat nedaudz "pārspēja" manu skeptiskumu un pat puķes neatnesa- biju gan domājusi, ka šo minimumu viņš izpildīs.. Saprotu, ka mana dāvana arī nebija nekas īpašs, bet vismaz uzmanība tika izrādīta un kāzu kūkas gardais dublikāts arī gaidīja ledusskapī. Līdz ar to pierādījās, ka dzīves mazās svinības vajag rīkot man pašai vai tad negaidīt neko- tik jāiemācās nebojāt savas izjūtas un arī vīram nepārmest, jo jāatceras, ka viņš ir vīrietis parastais, ne "viens no retajiem".

Bet neskatoties uz mazajām ķibelēm, kūka bija fantastiski garda. Kā arī izrādījās, ka Ventspils ielas ir ļoti tīras, jo kājas bija tikpat netīras kā staigājot pa Rīgu, tik atšķirība, ka man kājas bija kailas, jo saplīsa "iešļūcenes".

4.8.10 14:40 - murdziņš

Jau 2 rītus pamostos no murga par teroristu sagrābtu Londonas metro, kurā esmu arī es. Ceru, ka šim "seriālam" 3.sērijas nebūs un šonakt normāli izgulēšos :D Bet vispār nakts redzējumi man atgādināja, ka jāseko savai intuīcijai, nevis prātam kā to esmu pasākusi darīt. Sapnī man bija iespēja izkāpt vienu pieturu ātrāk un būtu izvairījusies no tumsnējo teroristu uzbrukuma, bet prāts teica:"ko nu es tagad kāpšu, braukšu līdz galam".. Dzīvē ir līdzīgi, jo patiesībā man ir ļoti attīstīta intuīcija, kas nekad nepieviļ, bet kļūstot vecākai es arvien vairāk sāku sekot prātam, kas biežāk nošauj greizi nekā izdara labu. Ai, bet ko tur daudz prātuļot, vnk jācenšas pie tā piedomāt.

Nevaru sagaidīt 5dienu, jo kāzu kūkas dublikāts, tikai mazākā izpildījumā, ir pasūtīts un tad nu to pieēdīsimies kārtīgi, jo kāzās apēdām tik mazus gabaliņus. Tāpat arī ceru uz solīto karstumu, jo lietu nedēļas nogalē toč negribās, tad jau labāk kārtīgi pacepināties.

30.7.10 20:09 - nieki

Neparasti dzīvelīgs un labs garīgais šodien un ne tikai man, pat manam šefam, kas nemēdz būt bieži.. Viņš pat mani uzslavēju par labu krievu val., ko viņš nemēdz darīt, jo komplimenti vispār neizskan no viņa mutes, retu reizi kāds pārmetums, bet ne labās lietas. Nevar teikt, ka esmu iegājusi darbs/brīvdiena/darbs ritmā, jo eju gulēt joprojām vēlu un ceļos ar grūtībām, bet patreiz jūtos labi un pat nepārdzīvoju, ka visa nedēļas nogale būs jāstrādā. Droši vien tas tāpēc, ka priecājos par iespēju nesatikt Dārgā radus.

Nav ne naudas, ne izdomas, ko dāvināt Dārgajam v.d., kas straujiem soļiem tuvojas. Līdzīgi ir ar kāzu jubileju, kur izdoma varbūt bik ir, bet naudas ta nav.. Patreiz izskatās, ka iespējams dosimies uz Ventspili ar vedējiem un krustbērniem- es tik nezinu, vai tā iztēlojos pirmo kāzu jubileju, gribējās kko romantiskāku un divatā, bet var jau būt, ka būs ok :)

Lūkojoties Islandes bildēs, tikai tagad saprotu, cik tur tiešām bija skaisti, un tas tiešām bija tās naudas vērts.
Toties var just, tuvojošos rudeni, jo kļūst arvien tumšāks un vēsāks- žēl, ļoti, ļoti, žēl. Tāpēc jāsteidz baudīt vēl skaistie saulrieti, cola ar laimu un kur nu bez tabaciņas ;)

26.7.10 14:51 - atvaļinājums

Islande izrādījās skaista un nemaz ne tik auksta kā gaidīta- pat paspējām brīdi šortos pastaigāt :) Man ar tām vietām, kur citi "atstāj sirdi" ir kkā jocīgi, jo šķiet mana sirds joprojām atrodas Nicā un to neplāno pamest, jo arī Islandi novērtēju kā kko skaistu, bet tā nu nav, ka tagad ļoti, ļoti gribas atpakaļ.. Bet patiesībā priecājos, ka ir tāda pabeigtības sajūta un viss vajadzīgais šķiet redzēts. Iespējams gribētos aizbraukt pēc kāda laiciņa, lai paārdītos ar džipiem pa iekšzemi, bet citādi atpakaļ nevelk. Galvenais, ka nenožēloju, ka turp devāmies un ir palikušas brīnišķīgas bildes un atmiņas :) Ūdenskritumi man nu tā.., bet lava, ledāji un mākoņi, kad tiem brauc cauri pa kalna augšu, bija brīnišķīgi.

Atpūtusies gan pilnīgi nejūtos un tikai pēcceļojuma atpūtā laukos guvu kaut nedaudz atvaļinājuma sajūtu, jo citādi biju noskrējusies vienā skriešanā, bet tik un tā visu nepaspēju. Galvenais tagad pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk ieiet darbs/brīvdiena/darbs rutīnā, jo strādāt jau nu ļoti negribās un negribējās, bet kā Dārgais mani mierina, Tev tik jāiztur 2mēn. un tad mēs būsim Venēcijā un atkal varēsim baudīt divvientulību bez pienākumiem.. Lai atpūstos vajag nedaudz pastrādāt!

Un vispār drīz būs kāzu jubileja- jāizdomā kkas piemīlīgs, tik idejas vēl neraisās. Galvenais neatlikt atkal visu uz pēdējo brīdī, kad beigās neko nevar paspēt.

9.7.10 13:38 - darbīgi

Vakar kārtīgi novergoju virtuvē, lai pagatavotu Dārgajam svētku maltīti, ko nest uz darbu. Šodien vergošu vairāk tīrot māju, nekā gatavojot ēst, jo draugiem tiks pasniegta aukstā zupa un brownie, ko cepu vakar. Labi, ka rīt braucam pie citiem draugiem, kur tiks vesta pica. Toties 7dien Dārgā radi ieradīsies pie mums, kas nozīmē, ka atkal būs kkas jāgatavo- gatavot man patīk, tik nepatīk, ka tie radi ciemosies.

Šodien vispār pārspēju sevi- cēlos neilgi pēc pl.7, aizvedu Dārgo uz darbu, tad iebraucu pēc kruasāniem, aizbraucu uz jūru un nu nedaudz atvelku elpu pirms sākt tīrīt māju. Ļoti darbīgi :) Tik kkā nejūtos kā pilnīgā atvaļinājumā, jo tiešām visu laiku kko šiverējos, cik nu tās pāris stundiņas pludmalē un uz balkona. Bet ir ok, nesūdzos. Labāk šādi, nekā darbā tupēt!
Powered by Sviesta Ciba