10:49 - vecmeitasMan bija brīnišķīga vecmeitu ballīte, jo īpaši sākums:)Tika dota ziņa, ka mani lejā gaida un jāatrod bruņinieks melnā zirgā ar sarkanu rozi, es, protams, tam neticēju un domāju, ka meitenes man atbraukušas pakaļ.. Pastaigājot riņķī viņas nekādi nevarēju atrast, toties uzmanību pievērsa džeks ar moci, bet kkā automātiski izslēdzu domu, ka tas tad varētu būt šis "bruņinieks". Izrādījas gan, ka ir, jo bija gan roze, gan melns mocis un nācās vien rausties virsū (mocim, protams) :) Pieminēsim, ka agrāk biju kategoriska moču noliedzēja, jo man, protams, kā autovadītājai viņi sagādā tikai klapatas, nevis prieku.. Toties, kad uzkāpu pirmo reizi virsū un "bruņinieks" uzspieda gāzi.. Mmm.. Pēc brauciena viņam pateicu, ka vai nu manam līgavainim jāiemācās braukt ar moci, vai man jāmaina pats līgavainis :D Bet vispār man tagad pašai gribas baltu, spožu moci, ar kuru doties patrakot pa bāņiem Vācijā. Bet gan jau man aptumsums drīz beigsies un palikšu tomēr pie drošākiem pārvietošanās līdzekļiem! Bet šis izbrauciens pavisam noteikti bija vakara nagla:))) Tālāk devāmies "slīcināt" bijušās mīlas/simpātijas un pabraukāties ar kuģīti, pasēdējām pie draudzenes mājās un pl.3 jau biju savā gultiņā.. Protams, bija arī locekļkūka, pietam, man bija veselas 2 (varēju patrenēties kārtīgi) un vispār bija brīnišķīga kompānija.. Neko vairāk nemaz nevajadzēja.. nu forši! |
Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..
26. Jūlijs 2009
14:51 - ceļojumiPalasījos Santu un varu piekrist, ja attiecībās kkas nav labi, tad atliek vien doties kādā ceļojumā un viss pats no sevis sakārtojas pa plauktiņiem.. Ceļošana laikam ir kkas tāds, bez kā es nevaru, tāpat kā auto.Man atliek vien pateikties augstākajiem spēkiem, ka ir iespējas to darīt, citādi varētu pārņemt sajūta, ka vnk iekšēji sapūstu. Priecājos arī, ka dzīvoju šajos laikos, nevis kā mūsu vecāki, kuriem vnk nebija iespējas kkur doties, kamēr "dzelzs priekškars" nebija kritis un tālāk sekoja 90tie ar beznaudas periodu.. Vēl mani fascinē kā viss nokārtojas, ja kko patiešām vēlos. Gluži kā ar Nicu, kad biju totāli apsēsta, ka vēlos tur nokļūt, bet reāli sapratu, ka tas nenotiks, jo bija sasodīti dārgi, bet pēc 10mēn. jau iznācu no dzīvokļa pašā Nicas sirdī un devos pēc brokastu kruasāniem, jo airbaltics bija uztaisījis tiešos reisus un vairs nebija jāizmet 700/800Ls par biļetēm. Toreiz Mīļotais uz beigām kko pukstēja, ka atpūta kļūst bik pa garlaicīgu, bet tagad viņš regulāri atgādina, cik tas bija sasodīti fantastisks ceļojums. Līdzīgi bija ar Amsterdamu.. Izdomājām, ka ir jābrauc, bet kkas īsti neštimmēja un lietas negribēja īsti kārtoties, bet jau pēc 2ned. mēs sēdējām savā auto un bijām ceļā. Tagad jau kādus 6mēn. esmu totāli apsēsta, ka man vajag Venēciju agrā rudenī vai vēlā pavasarī un burtiski jūtu, ka to drīz piedzīvošu, nezinu, kad un kā, bet es būšu Venēcijā. Bet augustu es gaidu ar lielu nepacietību, jo man Barselonu gribas vairāk par pašām kāzām. Arī Mīļotais pirms kāda laika atrakstīja, ka vēlētos, lai jau tad būtu kāzas un mēs jau sēstos lidmašīnā. Šķiet mēs vnk esam totāli noilgojušies pēc kāda ceļojuma! |
Powered by Sviesta Ciba